Cīņa ar stomatītu,mīlestība vajadzīga vēl lielāka kā iepriekš!

Sveiki!

Pienāk brīži,kad nākas saskarties ar visdažādākajām grūtībām,un tie nav brīži kad varam "iemest plinti krūmos" un izlikties kad nekas nav noticis vai nenotiek,bet gan ar tiem ir jācīnās.

Arī mums ir pienācis grūts brīdis,mēs cīnāmies ar stomatītu,sāpīgajām pūtītēm mutes iekšpusē.

Pienāca kārtējās dienas vakars un konstatējam,ka mazajai ir uzkāpusi temperatūra,kāpēc? Domājām ka tas ir no zobiņiem,jo šis ir brīdis,kad mums nāk veseli seši zobiņi,tostarp dzeroklīši,kuri lielākajai daļai bērnu nāk ļoti sāpīgi un ar augstu temperatūru,tā'dēļ pat citi varianti pat prātā neienāca,jo klepus mums nav un iesnu tāpat.

Cīņā pret temperatūru izmantojam prettemperatūru svecītes (paracetamol-ratiopharm) bet uz nakti nomierinošās un sāpju remdējošās svecītes (VIBURCOL)

Pēc divām dienām pamanām,kad parādījušies izsitumi pūtīšu veidā mutītes iekšpusē,iepriekš jau bijām saskārušies ar šādām pūtītēm,un zinājām kas tās tādas ir,bet tad uzķērām pirmo pumpiņu un tas vis ātri pārgāja un neizraisīja sāpes un diskomfortu.

Šoreiz pūtītes jau bija paspējušas savairoties un palikušas lielākas.Bērna asaras,nemierīgais miedziņš un māmiņas klēpis ir vienīgais ko viņš spēj un grib pabūt. Meitiņa grib ēst,bet atsakās no ēdiena,jo mutīte sāp un neko nevar apēst,mūsu vienīgais ēdiens ir šķidrums,kuru mēģinam uzņemt dažādos veidos,ar suliņām,pieniņu,reizēms jogurtiņu.Pēc laiciņa jau pūtītes izmetušās pie lūpiņām uz tām un ārpus to robežām.Smaganiņas ir sapampušas un koši sarkanā krāsā,bet pie dzeroklīšiem asins pēdas,uz ko man kā māmiņai ir diezgan smagi noraudzīties,jo pat iedomājos,kā tas varētu sāpēt manai mazajai puķītei :(

Mazuļa mutīti smērējam ar metilēnzilā šķīdumu 4x dienā pēc ārsta norādījuma,tā kā stomatīts parasti ilgst 10-14 dienas,tad ārsts ieteica smērēt pumpiņas ar metilēnzilā šķīdumu 10 dienas,bet ar  temperatūru cīnīties ar pret temperatūru svecītēm,zobiņu sāpes vēl remdējam ar Calgel smērīti.

Bet mīļumu,ko bērniņš vēlas no māmiņas un tēta ir neizsakāmi liels,lielāko dienas daļu viņa iekārtojas mammas klēpī un vēlas lai viņu apskauj un samīļo,lai pievērš uzmanību viņai un pamierina viņu.Bet iedomājoties to,ko viņai nākas pārciest,šajā laikā,mierināšana man sagādā dubultu prieku,zinu ka viņai esmu vajadzīga ik uz soļa ik uz katru sāpīti,zinu kad esmu viņai kā sargeņģelis uz kuru var paļauties,kad tas ir nepieciešams.

Vakaros,kad ejam gulēt,mazulīte iemieg pie mums,novērojām ka tā viņai ir vieglāk,bet kad jau ir iemigusi dziļā miedziņā,tad pārliekam uz viņas gultiņu.Ar šīm sāpēm jau cīnāmies 5 dienu,šķiet ka ēstgriba un to notiesāšana ar atvieglojusies un mazā jau sāk kaut ko apēst,kas liek uzsmaidīt un kaut cik nomierināties šajā saspringtajā laikā.

Tā nu mēs cīnāmies ar stomatītu,kas ir pieveicis mūsu mazuli un varētu pat teikt ka mūs.Svaigā gaisa pastaigas mums iet secen,bet gan jau pavisam drīz dosimies svaigā gaisa pastaigās.

Vai arī tavs mazulis ir saskāries ar stomatītu un kā tas risinājās tavam mazulim?Vai tas noritēja smagi vai viegli.Padalies arī tu ;)

Baiba & Nikola.