7 zaļas krāsas ēdieni Tava mazuļa veselībai

01. Apr 2011, 09:41

Nepelnīti maz uzturā tiek lietoti dažādi zaļumi – lociņi, salāti, spināti, skābenes, kas kalpo ne vien kā laba piedeva ēdieniem, bet arī nodrošina cilvēka organismu ar nepieciešamo C un A vitamīnu dienas devu. Turklāt ēdieni bieži ir vienveidīgi, kaut ēdienkartes dažādība ir viens no galvenajiem racionāla uztura noteikumiem.

Konsultē bērnu ārste Gerda Lielause:

Zaļā krāsa (brokoļi, galviņkāposti, Briseles kāposti, lapu dārzeņi, gurķi, spināti, pētersīļi, skābenes un rabarberi, salāti)

Zaļā krāsa nomierina, atslābina un rada labu noskaņojumu. Zaļās krāsas produkti uzlabo asinsriti, dziedē bronhītu, garo klepu, locītavu iekaisumus, čūlas un stabilizē asinsspiedienu.

Šajā kategorijā ietilpst lielākā daļa kāpostu dārzeņu, kas ir nozīmīga mūsu ikdienas uztura sastāvdaļa, jo:

to uzturvērtību nosaka tajos esošie vitamīni, bet īpaši C vitamīns;
satur daudz minerālvielu – kāliju, kalciju, magniju, fosforu un dzelzi, kas izlīdzina skābju un sārmu proporcijas cilvēka organismā;
satur olbaltumvielas, kas regulē vielmaiņu;
zemās kaloritātes dēļ kāposti normalizē ķermeņa masu;
to sastāvā esošais sulforafens sekmē sāļu, kancerogēno vielu un smago metālu izvadīšanu no organisma;
svaigi kāposti uzlabo aterosklerozes un cukura diabēta slimnieku pašsajūtu;
skābēti kāposti attīra organismu no žultsakmeņiem;
svaigas kāpostu lapas ārstē ilgi nedzīstošas brūces.

Briseles kāpostos jeb rožkāpostos ir salīdzinoši daudz olbaltumvielu, minerālvielu. C vitamīna tajos ir četras reizes, bet beta karotīna – 15 reizes vairāk nekā parastajos galviņkapostos.

Brokoļi jeb sparģeļkāposti satur divas reizes vairāk C vitamīna nekā ziedkāposti.

Lai sekmētu normālu vielmaiņu, uztura zinātnieki iesaka gadā apēst vidēji 40 līdz 45 kg svaigu kāpostu.

Spināti ir lapu dārzeņi, kas bagāti ar vitamīniem, olbaltumvielām un minerālvielām – kāliju, kalciju, magniju, dzelzi, tāpēc tie labi ārstē dažādas kuņģa slimības, ietekmē asins veidošanos, nostiprina sirds un asinsvadu sistēmu, uzlabo kuņģa darbību un ārstē ādas slimības. Tāpat spināti satur daudz ogļskābes, tāpēc tie nav piemēroti ikdienas lietošanai un nav ieteicami aknu un nieru slimniekiem, kā arī cilvēkiem ar vielmaiņas traucējumiem.

Lietojot spinātus, ir lietderīgi atcerēties, ka tie jāēd svaigi, jo sautētos spinātos veidojas nitrīti.

Skābenes un rabarberi satur daudz skābeņskābes, kas veicina kuņģa sulas un zarnu sekrēcijas izdalīšanos. Tiesa, šos produktus ieteicams ēst tikai līdz Jāņiem, jo pēcāk skābeņskābes koncentrācija rabarberos un skābenēs pieaug 4 līdz 5 reizes, veidojot ar kalciju nešķīstošus savienojumus, kas sāļu veidā var nogulsnēties nierēs un radīt nierakmeņus.

Pētersīļi satur daudz minerālvielu – kāliju, kalciju, nātriju, magniju, fosforu, dzelzi, kā arī mikroelementus, ogļhidrātus, C un B grupas vitamīnus, beta karotīnu. Visas auga daļas satur ēteriskās eļļas, tāpēc pētersīlis ir ne vien brīnišķīgs garšaugs un ārstniecības augs, bet arī kosmētikas līdzeklis. Piemēram, tas baro ādu, uzlabo sejas krāsu un mazina grumbas.

Gurķi satur vitamīnus, mikroelementus un daudz bāzisko minerālsāļu, kas ārstē locītavu iekaisumus, kaulu deformāciju, regulē vielmaiņu un dziedzeru darbību, kā arī atjauno šūnas. Šis dārzenis ir ļoti bagāts ar ekstraktvielām, tāpēc tiek uzskatīts par vienu no efektīvākajiem asins tīrītājiem. Savukārt lielā ūdens satura dēļ gurķi labi remdē slāpes un pozitīvi ietekmē vielmaiņas procesus organismā, bet to maskas patīkami atsvaidzina, mitrina un balina ādu, kā arī stimulē asins cirkulāciju ādā.

Salāti mēdz būt ļoti dažādi – lapu salāti, galviņsalāti, kacensalāti, sparģeļsalāti, romiešu salāti u.c., taču tie visi satur B grupas, C un P vitamīnus, karotīnu un dažādus mikroelementus – vielas, kas nomierina, uzlabo miegu, pazemina asinsspiedienu un veicina holesterīna izdalīšanos no organisma. Tāpat salāti ir ļoti diētiski, jo dabīgo cukuru koncentrācija tajos ir ļoti maza.

Lietojot salātus ikdienā, ir vērts atcerēties: lai tie nezaudētu vitamīnus un ārstnieciskās īpašības, tos nedrīkst griezt ar nazim, bet jāplēš ar pirkstiem.

Kad mazulis uzturā sāk saņemt dārzeņu sautējumu, pakāpeniski drīkstat pievienot iepriekš ļoti sasmalcinātus zaļumus (kādu dilli, lociņu, pētersīli). Jāatceras, ka zaļumiem tiešām jābūt iemaisītiem biezenī kopējā viendabīgā masā. Kā jau iepriekš teikts, spinātus jālieto svaigā veidā, tātad arī ļoti jāsasmalcina. Kad bērniņš iemācījies ēst cietu gabalbarību (ap 1 gada vecumu), jāsāk radināt pie lapu salātiem. Gurķus, tomātus sarīvētā veidā varat dot kā piedevu dārzeņiem no 8.- 9. dzīves mēneša.