13 noderīgas frāzes, kas nomierina satrauktu bērnu

Bērni nobīstas dažādu iemeslu dēļ un ir frāzes, kas nepavisam viņus nenomierina, piemēram, viss būs labi, nesatraucies, jo tādējādi bērns mēdz satraukties vēl vairāk un justies nesaprasts. Tomēr katram bērnam ir vārdi, kas viņam var palīdzēt, tāpēc šajā rakstā vairāki iespējamie varianti, ko bērnam var teikt, ar laiku atrodot savam bērnam vispiemērotākos vārdus. 

Esmu šeit, tu esi drošībā. Satraukums visu parāda drūmākās krāsās nekā tas ir īstenībā un bērns jūtas vēl vairāk nobijies. Šie vārdi bērnam ļauj sajust drošību un atbalstu brīdī, kad viņš ir pārbijies. Ja vecāki nav pārliecināti par to, ko teikt, lai bērnam palīdzētu, šī ir lieliska frāze, ar ko sākt.

Pastāsti man par to! Bērnam ir jādod iespēja runāt par savām bailēm, nepārtraucot viņu. Daļai bērnu vajag laiku, lai tiktu skaidrībā ar savām domām un izjūtām. Šajā brīdī nav nepieciešams piedāvāt risinājumus. Kādreiz bērni jūtas labāk, ja ir noteikts laiks, piemēram, piedāvājums - parunāsim par tavu satraukumu 10 minūtes. Bērnam ir svarīgi sajust, ka viņš tiek uzklausīts, pieņemts, saprasts. Vecāki var arī teikt – es tevi saprotu. Un var dalīties savā pieredzē, kad ir izjutuši ko līdzīgu un kā to atrisinājuši.

Cik liels ir tavs satraukums? Palīdziet bērnam vizualizēt viņa baiļu apmēru un ļaujiet bērnam parādīt, kā tas izskatās no viņa skatu punkta. Viņš var izmantot rokas, lai to parādītu - ja tās ir kopā, tad bailes ir  nelielas, bet ja plaši atvērtas, tad lielas un biedējošas. Vai uzzīmēt trīs dažāda izmēra apļus un parādīt, kurš no tiem parāda viņa baiļu apmēru.

Ko Tu gribi pateikt savām bailēm? Izskaidro bērnam, ka satraukums ir kā uzmācīga muša, kas sīc un dīc, liekot bērnam uztraukties. Tāpēc var sarakstīt vairākas frāzes, kas palīdzētu no bailēm kā uzmācīgas mušas atbrīvoties. Šīs frāzes var tikt izteiktas kā mierīgi, tā dusmīgi, klusām, skaļi, ātri vai pavisam lēni – piemēram, ejat prom, man nav jūsos jāklausās.

Vai vari uzzīmēt savu satraukumu? Daudziem bērniem ir grūti izteikt vārdos savas emocijas. Aicināt bērnu uzzīmēt savas emocijas vai izveidot no papīra. Kad viņi ir pabeiguši, ļaut bērniem paskaidrot savu zīmējumu. Tikpat labi var uzzīmēt bailes uz papīra un tās sadedzināt vai iedomāties tās un izmest pa logu. 

Izmainīsim beigas. Satraukts bērns bieži vien jūtas iestrēdzis vienā emocionālajā stāvoklī, no kura netiek laukā. Vecāki var palīdzēt bērnam ieraudzīt dažādus stāsta variantus, atstājot tos nepabeigtus. Pēc tam stāstam var izdomāt dažādas beigas, dažas var būt muļķīgas vai vienkārši smieklīgas, bet vismaz vienām ir jābūt reālistiskām un bērnam īstenojamām. Tādējādi bērnam ir iespējams savas bailes pārvērst pārliecībā par savu varēšanu.

Ko vēl tu zini par (attiecīgo baiļu objektu)? Daļa bērnu jūtas drošāki, kad viņiem ir vairāk informācijas par savu baiļu objektu, piemēram, lapsenēm, pērkonu un zibeni, liftiem u.tml. Lai uzzinātu ko vairāk, var izmantot youtube klipiņus, materiālus internetā, paņemt no bibliotēkas grāmatu, uztaisīt zinātnisko eksperimentu.

Kādu nomierinošo paņēmienu tu gribi izmantot? Jau iepriekš var izveidot garu sarakstu ar nomierināšanās paņēmieniem, kas bērnam pašam patīk. Tos nepieciešams izmēģināt neitrālā laikā, kad bērns ir mierīgs un pozitīvs. Brīdī, kad bērns jūtas satraucies, ierosiniet izmēģināt kādu no šiem paņēmieniem – noskaitīt līdz desmit, ieelpot dziļi, klausīties nomierinošo mūziku, izkustēties, apskriet apkārt mājai, jebko, kas bērnam patīk un kas viņu iedrošina. 

Es dziļi ieelpošu. Kādreiz bērns ir tik uztraukts, ka šķiet, ka pats neko nevar izdarīt. Tad vecāks var būt kā piemērs, ko iespējams darīt – elpojot izstāsti, ko tu dari un kā tas tev ļauj justies. Ir cilvēki, kas šādā mirklī bērnu tur tuvu pie sevis, lai bērns var sajust vecāka elpu un ķermeņa kustības.

Tas ir biedējoši UN… Ir būtiski atzīt bērna bailes, bet tās nevajag padarīt vēl lielākas. Tāpēc var teikt, es redzu, ka tu esi nobijies UN tu jau ar šādu situāciju esi ticis galā/ un tu tik un tā esi drošībā/ un tev ir plāns, kā rīkoties. Tas bērnā veido iekšēju dialogu, ko bērns var izmantot nākamreiz, kad jūtas nobijies. Tāpat var izrunāt, kas notiktu, ja lielākās bailes piepildītos – un ko tad varētu darīt. Kādreiz izrādās, ka pat vislielākās bailes nemaz nav tik biedējošas, kā bērnam ir licies.

Es nevaru sagaidīt, lai dzirdētu par... Vecākiem ir grūti redzēt, ka bērns cieš no sava satraukuma vai bailēm. Daudzi vecāki mēģina novērst bērna uzmanību no bailēm, jautājot, ko bērns darīs vēlāk, ko ēdīs vakariņās vai ar ko rotaļāsies. 

Kā es tev varu palīdzēt? Tā vietā, lai domātu, ka vecāks zina, ko bērnam vajag, var paprasīt bērnam, kas, viņaprāt, viņam palīdzētu. Lielāki bērni jau var pateikt, ka viņiem vajag izstāstīt par savām sajūtām vai vajag apskāvienu, vai vajag palīdzēt rast risinājumu. Ja to nav iespējams izdarīt, atbalstiet viņu caur fantāziju: “Es gribētu, lai arī pieaugušie varētu apmeklēt dārziņu”.

Šī sajūta pāries. Jebkuras izjūtas pāriet, arī bailes, satraukums, panika. Bieži liekas, ka tās nekad nepāries, nebeigsies, ka to nav iespējams pārdzīvot vai tam nav iespējams tikt pāri. Tāpēc prātam vajag palīdzēt paskatīties tālāk – tā teikt, kas ir aiz horizonta, aiz pagrieziena, kas vēl nav redzams. 

Grāmatas par bailēm. Bērniem ļoti palīdz arī pasaku lasīšana vai īpaši stāsti, kas parāda, kā bērni pārvar savas bailes. Maziem bērniem ļoti patīk pasakas par dzīvniekiem, piemēram, kā bailīgais trusītis kļuva drosmīgs u.tml.

Katram bērnam bailes izpaužas atšķirīgi. Ja kāda no frāzēm nedarbojas vai situāciju padara pat vēl sliktāku, vecākiem pašiem nevajadzētu krist panikā. Vienkārši var izmēģināt kādu citu variantu. Tomēr ikvienam bērnam ir kādas frāzes, kas viņu nomierina, uzmundrina un spēcina. 

Avots->>

PSIHOLOĢES DIĀNAS ZANDES LEKCIJAS MĀMIŅU KLUBA VECĀKU SKOLĀ->>>>