1. septembris: Krikša atgriešanās dārziņā

Trīs mēneši ir paskrējuši vēja spārniem un Kristiāns ir atkal uzsācis savas dārziņa gaitas.

Vasara šogad mūs palutināja ar silto un patīkamo laiku un varējām kārtīgi to izbaudīt un atpūsties no dārziņa. Lai arī dārziņā nēesam bijuši visus trīs mēnešus, Kristiāns labprāt vēl neietu, bet no rītiem ilgāk pagulētu un dienu pavadītu kopā ar mammu.

Uz manu jautājumu: „Vai viņš grib iet uz dārziņu?” viņš atbild: "NEIEŠU". Šķiet, ka Kriksis ir piemirsis kā bija dārziņā un, ka atkal varēs satikt savus vecos un jaunos draugus.

Kopumā šis rīts mums ir iesācies labi. Esam laicīgi piecēlušies un izdarijuši visus rīta darbiņus. Soma salikta, puķes dārzā nogriestas un varam doties ceļā uz mazo izglītības iestādi. Padusē mūsu mīļais lācītis bez, kura mēs nekad nedodamies uz dārziņu. Pa ceļam uz dārziņu bijām vēl ļoti smaidīgi, bet pie durvīm iezagās jau nelielas asariņas acīs un Kriksis vēl nebija gatavs tur palikt, bet nu viss ir kārtībā un arī es varu sākt savas mazās brīvdienas vēl pirms māsas nākšanas pasaulē.  

To cik ātri šajā gadā mēs pieradīsim pie dārziņa pastāstīšu citā blogā.

"Un kā jums ar atgriešanos dārziņā pēc garajām brīvdienām?"