Austras dzemdību stāsts

05. Jan 2023, 15:24

24 gadu vecumā pārcēlos ar draugu uz dzīvi Anglijā, jo gribējās sakārtot savu finansiàlo stāvokli, lai var atgriezties Latvijā un veidot ģimeni.

Pēc 8 gadiem, kad Rīgā bija jau iegādāts dzīvoklis, sapratām, ka jāķeras klāt pie mazuļa ieņemšanas. Nepagāja ne 3 mēneši, kad mums tas izdevās, un 33 gadu vecumā pirmo reizi biju grūtniece.

Sākumā uzskaitē biju Anglijā, bet tiklīdz varēju iet dekrētā (28. grūtniecības nedēļa), tā bijām lidmašīnā iekšā un ardievu Anglijai, devāmies izbaudīt Latvijas brīnišķīgo vasaru.

Mūsu nopirktajā dzīvoklī vēl nebija izflīzēta vannas istaba, kā arī virtuvē vēl nebija virtuves iekārta, tāpēc pirmos 3 mēnešus vēl dzīvojām pie drauga vecākiem.

Bija pienācis jau septembris un atradāmies savā jaunajā dzīvoklī. Draugs remontēja vannas istabu, bet es tai laikā šuvu aizkarus, lai padarītu mājīgāku mūsu mājokli. Lai atmērītu aizskaru garumu, man nācās uz grīdas un ceļiem to atzīmēt, kad to biju izdarījusi, piecēlos kājās un tai mirklī nogāja ūdeņi, sastingu un nekustējos ne no vietas, un saucu palīgā draugu. Viņš sazvanija ātros un pēc mirkļa biju jau Rīgas dzemdību nama (plkst. 17.00) uzņemšanā.

Tanī brīdī man bija 37 ned.+ 3.d. , tāpēc ārste, mani apskatot, teica, lai auglis vēl dienu manā puncī attīstās. Tā kā bērns manā puncī nebija sagriezies ar galvu pa priekšu, tad man vajadzēja dzemdēt ar kājām pa priekšu. Ārste jautāja, ko es vēlos - ķeizargriezienu vai dzemdēt pati. Mana iekšējā balss iekšā kliedza ķeizargriezienu, jo bija bail no dzemdībām, bet no manas mutes pieklusinātā balsī atskanēja - dabīgās dzemdības.

Naktī sākās kontrakcijas un neaizvēru ne aci. Pienāca rīts un ārsts man iedeva epiduriālo anestēziju, ja nu dabīgajās dzemdībās rodas sarežģījumi, lai var ātri uzcelt uz operāciju galda. Bet dzemdības noritēja gludi, vajadzēja vien veikt iegriezumu, lai bērnu dabūtu ārā.

Plkst 11:10 piedzima mūsu mazulis un tētis pārgrieza nabas saiti, un ārsts mazo brīnumiņu uzlika man uz krūtīm. Saviļņojums bija tik milzīgs, ka nevarēju valdīt asaras. Bet, kad vajadzēja nokāpt no dzemdību galda un iesēsties ratiņkrēslā, lai mani aizvestu uz palātu, man palika melns gar acīm, tāpēc mani uzcēla atpakaļ uz dzemdību galda un pāris stundas vēl atpūtos tur.

Vēlāk, kad devāmies uz palātu, mūs ielika kopā ar vēl vienu pāri, bet es nejutos omulīgi, kad kāds iet garām, tāpēc draugs atrada mums ģimenes palātu. Nezinu, ko gan darītu bez viņa atbalsta. Pirmajās dienās pat nevarēju uz vannas istabu aiziet. Kad bija melns gar acīm, partneris mani uzmanīja, lai nenogāžos. Man paveicās, ka personālam izdevās manu puiku dabūt pie krūts un es viņu turpināju barot līdz 2 gadu vecumam. Dēlam 6 mēnešu vecumā vajadzēja iet pie fizioterapeita uz vingrošanām, lai nebūtu problēmas ar gūžām, jo dzemdības bija ar kājām par priekšu.

Man bija lieliska vecmāte un ārste, tāpēc esmu priecīga par savām pirmajām dzemdībām, tās mani iedrošināja uz otro grūtniecību.
Šobrīd man ir 38 gadi un esmu atkal stāvoklī, bet šoreiz ar dvīņiem. Ļoti ceru uz tik pat veiksmīgām vai vēl veiksmīgākām dzemdībām.

Redakcijas piebilde: Autores vārds ir izdomāts

DALIES AR SAVU DZEMDĪBU STĀSTU ARĪ TU!

Kā pievienot SAVU DZEMDĪBU STĀSTU?

Spied podziņu pie sava profila "PIEVIENOT RAKSTU"
Izvēlies rubriku "Jaundzimušais" un atslēgvārdus "Dzemdību-stāsti", "Konkursi"
Pievieno savu stāstu
Kad viss izdarīts, spied SAGLABĀT, un stāsts pēc dažām minūtēm nokļūs portālā.

Savu stāstu vari iesūtīt arī anonīmi, sūtot to uz indra@maminuklubs.lv

Starp visiem iesūtītajiem stāstiem 31. janvārī izlozēsim vienu, kura autorei dāvāsim mīļu dāvanu

Mazuļa dienasgrāmatu

"mazulim pa pēdām"

Pieraksti sava mazā tik nozīmīgos dzīves mirkļus vienuviet ar "mazulim pa pēdām" dienasgrāmatu.

Mazuļa dienasgrāmata izceļas ar lielisku saturu, kas ir paredzēts no dzimšanas līdz mazā 7 gadu vecumam, bet ar to tas nebeidzas ik gadu ar savu mazo vari izspēlēt intervijas un uzzināt viņam tajā brīdī tik aktuālas lietas. Piemēram, ko viņam patīk vislabāk darīt ar mammu, kas būs, kad izaugs liels, spilgtākā atmiņa no aizvadītā gada un citas aktuālas lietas bērna dzīvē.