Mastīts - personīgā pieredze

Mastīts ir slimība, ar kuru nācās saskarties arī man! Skumji, jo pēc tam, runājot ar citām sievietēm, uzzināju, ka ļoti daudz sievietes  ar to ir saskārušās un ar diezgan bēdīgām sekām!

Mana stāsta mērķis nav biedēt, iebiedēt vai kā citādi aizskart kādu no jums, bet gan informēt! Informēt, jo par šo slimību, diemžēl, daudz nekur nestāsta - īpaši barojošām māmiņām! Ja man būtu iespēja, stāstītu to vēl vairāk māmiņām!

Mani mastīts piemeklēja, kad meitai bija 1,5 mēneši. Meita pirmo reizi nolēma nogulēt visu nakti. Protams, ka manām krūtīm tas bija šoks! Liels šoks! No rīta krūtis bija kā akmeņi un kā Pamelai! Centos ātri darīt visu iespējamo, lai dabūtu kunkuļus ārā. No vienas krūts varēju smuki atslaukt pienu ar pumpīti, bet no otras - ne piles! Tad nu otru devu vairāk, taču kunkulis nemazinājās. Izložņāju dažādus interneta saitus, smēlos dažādas gudrības, lai ātrāk tiktu uz pekām. Lieki piebilst, ka kopumā šis bija trešais piena sastrēgums! Taču kunkulis nemazinājās. Izmēģināju visādas barošanas pozas un procedūras - gan kāpostlapas, gan siltas dušas! Dušā piens tecēja aumaļām, bet jēga nekāda! Tad nolēmu - viss - dodos pie ārsta! Ārsts pateica diagnozi - mastīts un ieteikums- dodies uzreiz uz slimnīcu pie ķirurga! Ārsts tika veiksmīgi sazvanīts un es tiku pieteikta, ka būšu. Ar trīcošu sirdi un asarām acīs, devos uz nozīmētās slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Tur jau mani gaidīja. Ārsts apskatīja un pateica, ka ir jāgriež! (Tālākos sīkumos neieslīgšu, jo kāds var pateikt, ka tas jau ir par traku un to negrib neviens zināt.)

Rezultātā tika rekomendēts palikt slimnīcā un no rīta (tīrīšana notika vakarā) veikt atkārtotu tīrīšanu, tikai ar narkozi! Lieki piebilst kā es tajā brīdī jutos - mājās gaida bērns, kuru nevaru vairs barot, vīrs, kurš ir pārnervozējies... 

Nākošajā rītā (pat nestāstīšu kādā stresā pārlaidu nakti) ārsts (nu jau nodaļas ārsts, cits) apskatīja un noteica, ka narkozes tīrīšana nav nepieciešama! Jūs pat nevarat iedomāties cik atvieglota es jutos! Likās, ka kādi augstāki spēki ir dzirdējuši manas nakts lūgšanas un viss būs labi!

Atveseļošanās nebija ātra - slimnīcā dienas četras - ar antibiotikām vēnā, ne visai labu ēdienu (izrādījās, ka diabētiķus baro labāk :D ) un ilgām pēc ģimenes! Tā kā tā bija ķirurģijas nodaļa, tad mazo nevarēja vest pie manis! Par to pārdzīvoju visvairāk! Māsiņas un ārsti tik skandināja "vajadzēja pa nakti celties un atslaukt pienu!" Nu kā gan es to varēju zināt, ka meita izdomās pirmo reizi nogulēt visu nakti! Šis teikums lika katram saprast, ka viegli jau teikt, bet realitāte ir savādāka!

Kopumā atveseļošanās ilga apm mēnesi. Par laimi rēta ir maza un nav šuves - tas gan nebija patīkami, jo nācās staigāt ar dvieli padusē, jo piens sūcās ārā. Taču ārsti bija lieliski! Ārstiem paldies nesaka, jo tad ārstēšana nepalīdz, bet es vienmēr domās būšu viņiem pateicīga!

Kad atgriezos jau dzīvē, tad, sāku runāt par šo tēmu ar apkārtējām sievietēm. Tas, ko es uzzināju, mani pat šokēja! Izrādās, ka ļoti daudzas sievietes ir saskārušās ar šo slimību! Vieglākā formā ar kāpostlapām un zālēm, līdz beidzot ar vispārējo ķermeņa saindēšanos, mēnešiem ilgu gulēšanu intensīvajā terapijā un pat ar krūts amputāciju! Ārsts arī man teica, ka tas bija pēdējais brīdis, jo vēlāk jau būtu asinssaindēšanās un tad tālāko nevarētu prognozēt! Skumji, bet fakts!

Ko es ar šo pieredzi, gribu teikt? To, ka šī ir slimība, ar kuru saskarties var katra sieviete (īstenībā ne tikai, bet tas jau ir cits masīta paveids)! Tā ir slimība, kura var piemeklēt jebkuru no māmiņām, kuras baro mazuļus ar krūti! Tā ir slimība, kura prasa ļoti ātru reakciju un rīcību! 

Kas īsti ir masīts? Tas ir tas pats piena sastrēgums, tikai jau nākošajā pakāpē - ar strutām! Simptomi ir tādi paši kā piena sastrēgumam. Sākumā tas ir sastrēgums, vēlāk paliek apsārtis un sāp! 

Es vēlētos, lai katra sieviete uztrauktos par savu veselību, īpaši īpašajā krūts barošanas laikā! Tas ir skaisti - barot bērnu ar krūti - tikai mēs nedrīkstam aizmirst par sevi! Šajā laikā mēs kā pirmo nostādam bērnu, taču mums ir jādomā arī par sevi un savu veselību!

Es gribētu milzīgu Paldies pateikt savam vīram, kurš, laikā, kad biju slimnīcā, auklēja meitu, un arī pēc tam man palīdzēja sajusties kā pilnvērtīgai sievietei!

Katru reizi, kad man nāca diskomforts par savu rētu (ģimenes ārste atzina, ka tā ir ļoti maza), viņš ik reizi man teica zelta vārdus:

"Labāk ar sagrieztu krūti, nekā ar nogrieztu!"

Tāpēc es novēlu jums, māmiņas, sievietes, mīlēt sevi un rūpēties par savu veselību!