Vai pie visa vainojams pilnmēness?

Vai pie visa vainojams pilnmēness?

17. Nov 17:43 DiānaS DiānaS

1...2...3...4...5...6....mācos sevi savaldīt un neuzsprāgt! :)

Es nezinu, vai tā ir, bet kaut kas maģisks tomēr ir šajā pilnmēness laikā. Tas, protams, sakrīt ar vēl kaudzi citām lietām, kas mēdz izsaukt emociju 9to vilni, tomēr tieši pilnmēness laikā kaut kā atverās tās emociju čakras. To daudzi saka - ā, nu jā, skaidrs, tāpēc jau man likās, kas te notiek - viens pēc otra tādi dīvaiņi te nāk uz aptieku, banku, utt.

Es noteikti esmu emociju cilvēks visā savā būtībā. Ja man ir labi, to es arī paužu, ja - slikti - uh, lai Dieviņš nogrābstās! :) Bet kaut kā šobrīd, kad atkal tas pilnmēness ir ievilcis savā varā, es atskārtu, ka sāku censties kontrolēt savas emocijas. Vismaz sliktās jau nu noteikti. Es mācos NECEPTIES par lietām, kuras es personīgi mainīt nevaru. Kā piemērs - aktualitāte nr.1 jau kādu laiku - Covid. Es ticu zinātnei. Es uzticos medicīnai un ārstiem. Es un mana ģimene esam vakcinēti. Prātam neaptverami ir lasīt tos murgus par vakcīnu neefektivitāti, slimības neesamību, 5G, utt. Drausmas! Bet es sapratu, ka šo visu lasot un dzirdot, es zaudēju cīņā ar savaldību, gūstu sliktas emocijas, rezultātā - uzvar ļaunais! :(

Protams, mēs dzīvojam informācijas pārpilnības laikā. Atzīšos, es arī daudz laika pavadu sociālajos tīklos, sekoju interesantiem blogeriem un influencereim, kuri māk saudzīgā un neuzbāzīgā veidā paust savu viedokli, ieteikt, pamudināt, mācīt un parādīt. Ir daudzas veiksmīgas latviešu (arī krievu, ja kas) sievietes, kuru postus es tiešām baudu :) Bet pamanīju arī tādu ļoti interesantu faktu, ka ir šīs IG "Zvaigznes", kuras stāsta (pārsvarā arī rāda, jo storiji tiek filmēti veļā, pidžamās, peldkostīmos :) ) par visu, kas noteik viņu dzīvē, taisa visādas aptaujas, gaida kādus padomus vai ieteikumus no savu sekotāju vidus. Protams, ir cilvēki, kuri saka un raksta, ko domā. Un tad sākās! Ir cepšanās par to, kas ir devis tiesības kaut ko komentēt par viņu dzīvi ?!?

Kāpēc es par to tā uzvilkos kādreiz? :) Man likās, ka tajā brīdī, kad tu pati ļauj ieskatīties savā guļamistabā, virtuvē, ceļojumā, dzīvē un sirdī - tu pieņem šo lēmumu, ka ikvienam,kurš būs redzējis tavas bildes vai lasījis tavu publiski pieejamo informāciju, būs SAVS viedoklis! 

Un te ir stāsts par mani. Pirms pieciem gadiem es piekritu burvīgam projektam SUPERBĒBIS 2016. Centos būt patiesa un atklāta, ticiet man, dzemdēt kameru priekšā ir uzdrīkstēšanās, to man daudzi ir teikuši! :) 

Un tagad šis - tiekam pie bēbīša - projekts, kas patiesībā ir ļoti, ļoti dziļš....personisks....mazliet sāpīgs....un pilnīgi atklāts. Meitenes! Es lasu Jūsu iesūtītos stāstus, kur redzu, ka arī Jums nācies pārkāpt pāri šai trauslajai atklātības barjerai, pieņemot, ka varat tikt nosodītas par atklāsmi. Jūs visas esat fantastiskas, iedvesmojošas un pat nenojaušat, cik ļoti katrs Jūsu stāsts ir palīdzošs kādai, kura to ir piedzīvojusi vai arī tagad izdzīvo!

Lai mums viena otrai gribās teikt tikai labo, lai mēs pilnmēnesi redzam tikai debesīs, ne savos darbos un vārdos :)

Diāna