MEITAS UN MAMMAS GAIDĪBAS: Intervija ar topošajiem tētiem

Šis blogs šoreiz nebūs par mums, bet gan par mūsu dārgajiem VĪRIEŠIEM, kuri piedalās visā šajā gaidību procesā kopā ar mums.

Nevienam nav noslēpums, ka grūtniecība nav viegla ne tikai topošajām mammām, bet arī topošajiem tētiem, jo arī viņiem nākas uzklausīt mūsu untumus, izdabāt ikbrīža velmēm un vienkārši būt klāt un piedalīties procesā cik vien tas no viņu puses ir iespējams. Tieši šī iemesla dēļ es ar mammu gribējām uzzināt mūsu vīriešu viedokļus par to kā viņi „pārcieš” mūsu grūtniecību. Pēc ilgiem pierunāšanas pūliņiem mūsu intervijai tomēr piekrita mans tētis- Andris, kurš runās par grūtniecību no mammas puses, un mans draugs- Egils.     

• Cik ilgi jūs esat kopā?

A: Kopā mēs esam jau 18 gadus no kuriem 15 ir pavadīti laulībā.

E: Mēs kopā esam jau gandrīz 5 gadus un par mūsu kopdzīvi izsaka viss ar faktu, ka iepazīnāmies tieši 1. aprīlī.

•   Kura pēc kārtas jums ir šī grūtniecība?

A: Ceturtā

E: Otrā

•   Kā šī grūtniecība atšķiras no visām pārējām?

A: No visām 4. grūtniecībām šī ir visvairāk hormonu un čīkstēšanas bagātākā. Nu šeit jau visam izskaidrojums pārsvarā ir vecums, jo veci cilvēki parasti čīkst, ka viss sāp un viss grūti.

E: Salīdzinājumā ar dēla gaidībām Sintija bija zelta gabaliņš. Šajā grūtniecībā ar meitu viņa ir kā hormonu dēmons, līdzīgi mammai. Ja vienā brīdī viņa smaida, tad nākamajā es jau varu mukt prom no istabas vai dzert nervu zāles, jo kašķus, kurus viņa cenšas inscinēt pēdējā laikā ir diezgan daudz.

•  Kas šajā grūtniecībā garšo vislabāk?

A: Man jau protams garšo viss, bet vasarā vislabāk kāds steika gabaliņš uz grila un svaigi lauku labumi blakus uz šķīvja. Sieva ēd visu, kas pagaidām vēl nekustās. Mēs jau mājās jokojam, ka viņu labāk jātur tālāk no veikala, citādi pārdevējas jau šķībi skatās par manu biežo apmeklējumu skaitu vienas dienas laikā.

E: Man īsti vienalga, kas tiek gatavots, man tāpat patīk paēst. Protams arī bez saldā never iztikt un, ja man reizēm paveicās, tad arī saldo varu dabūt ( ja Sintijai ir iekāriens kautko gatavot). Bet runājot par Sintiju- ar viņu ieejot veikalā jaturas talāk no saldumu ejas, tāpat kā ar dēlu no rotaļlietu nodaļas.

•   Kā jūs iespaido sievu grūtniecība?

A: Kad bija atvaļinājums izjutu vairāk čīkstēšanu no viņas puses, par karstumu, utt, bet nu tas jau viss saprotams. Pašlaik man jātiek galā tikai ar pēkšņajām vēlmēm, kas parādās pirms veikala slēgšanas- tas sagādā lielas problēmas, tāpat arī neizlēmība par to , ko vajag, ko nē.

E: Viņa ir kļuvusi kašķīgāka, īpaši karstuma iespaidā, un cenšas izprovocēt mani uz daudz ko. Dažreiz es jūtu tik ļoti viņai līdzi, ka ēst gribas vairāk, tāpat arī atpūsties, tāpēc es vienmēr saku, ka saprotu viņu un vīrieši arī var just līdzi grūtniecībai, tikpat ļoti ēdot kā mūsu mājās. 

• Kā ar garstāvokļa maiņām un karstuma viļņiem?

A: Viņa no saules slēpjas kā vampīrs. Ielien ēnā un sēž tur visu dienu līdz vakaram un tad tikai izlien ārā, lai aizietu līdz baseinam. Viņa jau saka, ka ar lielo vēderu pagrūti piecelties un to karstumu izstaigāt, tāpēc es tik smejos, lai ar nākamajiem piecīšiem pa ziemu staigā.

E: Viegli jau nekad nav, katram gadalaikam savi plusi un mīnusi. Karstumā peldinu viņu baseinā, dodu saldējumu un arbūzus, ko viņa tik ļoti mīl. Man ar Andri- protams auksti aliņi.  

•  Kā paiet ikdiena kopā ar grūtnieci?

A: Pēc darba šajās dienās pelde baseinā, kur nereti pievienojas arī pārējā ģimene, vakarā uzceļam telti pagalmā, lai mūsu grūtniecēm būtu, kur pagulēt- viņām ļoti tur patīk, kā arī protams, gājieni uz veikalu neiztrūkst, vai arī mantu meklēšana mazulim.

E: Parasti jau tiekamies tikai vakarā, bet tad mūsu kopīgais laiks izvēršas ēst gatavošanā vai kopīgās pastaigās ar dēlu līdz bērnu laukumiņam, kur abi izskraidās, lai vakarā var gulēt.

• Kā jūs uzskatāt, vai grūtniecības laiku vieglāk ir pārvarēt vīriešiem?

A: Grūti atbildēt, jo pats vēl pagaidām nēesmu bijis stāvoklī- sava figūra jāsaudzē. Bet visā kopumā, šajā procesā jau piedalās abas puses, sievietei vairāk jāpārcieš viss, kas notiek ar viņu iekšēji un ārēji, bet vīrieši jau ir tie, kas atbalsta, palīdz, dod naudu bērnu lietām, uzklausa grūtnieču untumus un izdabā. Tāpēc kopumā laiks abām pusēm ir vienāds. Neteiktu, ka kādam būtu grūtāk, kādam vieglāk.

E: Es nevarētu iztikt 9 mēnešus bez aliņiem, tāpēc, manuprāt, Sintija uzupurē daudz ko, bet kopumā jau piekritīšu Andrim, mēs abi šai procesā esam kopā.

• Vai jūsu sievām bieži ir īpašās grūtniecības vēlmes, piemēram, ašās idejas par kādu našķi vai izbraucienu?

A: Jā noteikti! Īpaši skatoties kādu ēdienu gatavošanas pārraidi, tad viņas vēlmes zied kā puķes dārzā un tad man nekas cits neatliek, kā doties atkal uz veikalu. Vai arī, ja ir noskatīta kāda lieta mazulim, tad to noteikti vajag tagad, nederēs pēc dienas vai divām.

E: Sintijas vēlmes pēc kaut kā garšīga vienmēr parādās, kad jau veikals ir ciet vai arī līdz slēgšanai palikušas ir 15 minūtes. Un tā čīkstēšana ja nedabū, uhh. Labāk reizēm ātri aiziet pakaļ vai esot veikalā 5x pārjautāt vai neko negribās, vai negribēsies vēlāk.

• Kā jūs gatavojaties vēlviena mazuļa ienākšanai ģimenē?

A: Pildu visas sievas vēlmes un mēģinu sagādāt visu, lai nekas netrūktu, bet vairak jau viss ir sievas ziņā, man tikai jāizsniedz kredītkarte.

E: Par to atbild viņa. Es tik pakratu ar galvu un pārjautāju dažreiz vai tiešām to vajag, jo viņām jau ir tas, ka visu gribās.

•  Vai grūtniecības laiks jūs savā veidā satuvina vēl vairāk kopā?

A: Mēs vienmēr esam bijuši diezgan tuvi, bet vēl viena mazuļa ienākšana ir kas ļoti jauks. Vismaz humora ziņā varu tagad savu mīļo valīti uzjautrināt.

E: Jā noteikti satuvina, turklāt ir smieklīgi noraudzīties kā viņa dusmojas un jauki skatīties kā gatavojas meitas ienākšanai ģimenē.

• Kā tas ir, kad vienlaicīgi stāvoklī ir divas ģimenes locekles?

A: Tas ir ļoti interesanti. Vakaros viņas paliek trakas, kaut ko savā nodabā var dejot, ākstīties, ka dažreiz nepateiksi, ka viņas ir grūtnieces. Turklāt divas pakaitināt vienmēr ir jautrāk kā vienu.

E: Dažkārt man nav komentāru viņu izdarībām. Reizēm tie viņu hormoni ir tik neizprotami, ka viņas var smieties par parastu melnu punktiņu uz paklāja vai vienkārši smieties par neko līdz pat asarām. Bet nu vismaz viņām abām ir jautrāk un man ar Andri arī.

Mūsu ģimene vienmēr visam pieiet ar humoru, tāpēc paldies mūsu vīriešiem par interviju, domāju, ka ikvienai būtu interesanti uzzināt, ko par grūtniecību domā jūsu vīrieši, tāpēc droši meitenes- jautājam, beigās šī saruna var izvērsties par jautru, humoristisku un patīkamu sarunu vakaru, kā tas beidzās mums.

Runājot par mani un mammu- esmu jau sasniegusi 31. nedēļu un mamma- 36. Dzemdību somas, jau sakrāmētas, pēdējās nepieciešamās mazuļu lietas noskatītas, vēl tikai jāatved uz māju un jāsaliek, bet visā kopumā nu jau straujiem soļiem pietuvojamies mammas grūtniecības finišam un lielajam satikšanās brīdim ar manu brālīti.