Dzīvē ne viss notiek pēc plāna!

Jau kādu laiku atpakaļ abi ar draugu bijām izvedojuši tādu kād savu ideālo nākotni- vispirms kāzas, tad kļūsim par māmiņu un tēti, pirmais bēriņš būs dēls un pēc pāris gadiem meitiņa peciņa...Nu un aizmirsu piebilst par sunīti. Pati jau kopš 6 gadu vecuma sapņoju par sunīti, vīrs ar ļoti mīl suņus, pašam pie vecākiem ir Vācu aitas suns....

{pic:1}

Bet dzīve ne vienmēr notiek kā plānots....Bijām ar, toreiz vēl topošo vīru, sākuši plānot kāzas, lai pec kāzām varam "ķerties pie mazā radīšanas" :) (abi ļoti vēlējāmies bērniņu). Taču kādā skaistā septembra dienā, manam izredzētajam bija basketbolā pirmā sezonas spēle, un kā par nelaimi, viņš spēlē guva traumu (tā jau vinam ir tāda nelāga tradīcija, pirmajā sezonas spēlē iegūt kādu traumu :( )- saplēsa ahileja cīpslu.

Tā nu mīļotais, mūsu pirmajā atvaļinājuma dienā, nokļuva slimnīcā un bija nolikta operācijas diena....Lai Jānis (tā sauc manu vīru) varētu pārvietoties man bija jāsamaklē kruķi. Pirkt nevēlējāmies, jo kam gan mums tie būs vajadzīgi (šo prece nepavisam negribēju turēt mājās ar domu- gan kādreiz noderēs). Bet kā par nelaimi, nekur izīrējamos nevarēja dabūt. Tā nu izbraukājusi pusi Rīgas, izdomāju piezvanīt dakterei, varbūt šī varēs ieteikt kādu vietu. Nu un šis zvans vainagojās panākumiem. Beidzot, biju dabūjusi kruķus, aizstaigāju uz aptieku nopirkt arī vitamīnus. Stāvot rindā, nez kādēļ, iedomājos, ka jānopērk grūtniecības tests (laikam jau priekšnojauta). Tad nu pirms došanās uz slimnīcu uztaisīju testu, kurš rādīja 2 rozā strīpiņas...Tā nu satraukuma pilnu sirdi devos pie drauga uz slimnīcu. Pirms operācijas neko nevēlējos teikt...bet no miļotā cilvēka, laikam neko nenoslēpsi. Dārgais visu laiku prasīja, kas noticis. Tad nu pateicu, ka rītdien, pēc operācijas mums būs par šo to jāprunā. Tad nu sekoja priekpilns bļāviens pa visu palātu: " Tu esi stāvoklī?" . Nu lūk, tagad to zināja ne tikai mans draugs, bet arī viņa palātas biedrs :D

Abi bijām priecīgi par maziņo, tik nezinājām ko darīt ar kāzām-mierīgi sagaidīt,kad mazulis piedzims vai uzspēt līdz dzimšanai. Tad nu izlēmām, ka tomēr neatliksim kāzas. Nu sekoja trauksmains laiks - mīļotajam bija jāarstē kāja, jāplāno kāzas un jāsaudzē mūsu mazulītis. Līdz kāzām arī sekoja ikmēneša daktera vizītes un nepārvarama vēlme uzzināt- kas nu būs...

{pic:2}

Bet mazais mums nemaz negribēja steigties ar atklāšanos. Katrā vizītē, mūsu mazulis, iespētējās- tad sakrtustoja kājeles, tad aizlika tās aiz galvas..nu tā, ka daktere nu nekādīgi nevarēja ieraudzīt bērniņa dzimumu....

Tā nu sagaidījām savu kāzu dienu 19. decembri. Kas nāca ar lielu salu un skaistu baltu sniedziņu. Diena bija ārkārtīgi skaista un emocionāla...

{pic:3}

Nu jau ir februāra beigas, esmu tikusi savā ilgi gaidītajā atvaļinājumā (pirmsdzemdību atvaļinājums gan sākas tikai no 15.marta, bet izlēmu izmantot arī uzkrāto atvaļinājumu). Tagad ir iestājies miers un tai pat brīdi liela nepacietība...

Tagad rit 27. nedēļa, vakar bijām pie daktera.... Cerību, ka uzzināsim bērniņa dzimumu jau bijām atmetuši...galvenais, ka mazias ir vesels :) Lai gan tētis, iepriekšējā vakarā ļoti cītīgi runāja ar mazo, lai parāda, kas īsti ir... Nu un vakar, daktere, ļoti cītīgi skatījās...un beigās paziņoja, ka neko līdzīgu krāniņam viņa neredzot, tātad 99%, ka būšot meitiņa.Vīrs dikti priecīgi paziņoju, ka tad jau viņam būšot otra dūdiņa :)

{pic:4}

Tagad gaidam maija beigas, kad mūsu meitiņa-peciņa nāks pasaulē :)