Nu jau kādu laiku mums ir šī problēma. Puikam tūlīt būs trīs gadi, bet retu reizi izejot ārā iet ar kājām- visu laiku prasās opā. Nezinu kā ar to problēmu cīnīties, jo nu jau vairs nav nekāds mazais puika, ir jau liels un svariņš ar tā neko. Esmu viņam skaidrojusi kad mammai ir grūti Tomasu nest, viņš ir smags, tāpat esmu rādījusi uz cietiem bērniem un teikusi :'' Paskaties cik smuki meitenīte, puisītis pats iet ar kājiņām... " , bet visi mani centieni ieskaidrot viņam kad jāiet ar kājiņām ir bijuši velti. Nezinu, nespēju vairs izdomāt kā ar to cīnīties, tāpēc vēršos pie Jums pēc padoma... :)
jā, tie 3 gadi laikam ir tā robeža, pie kuras paliek grūti nēsāt - manam spēkam 20 kilogrami bija robeža 😃 manējais gan neprasījās opā, vairāk bija vajadzības "noņemt no trases" un nest uz citu "skatuvi".
visvieglākais veids ir necīnīties, bet pārtraukt nēsāt.
man puikam šobrīd ir 3,8g - nu jā, gadās, kad pa ļoti retām reizēm kaut kur viņam savajagās, lai paceļu, bet tā nav nēsāšana. es arī viņam stāstu, ka man ļoti mugura sāp, tādēļ nevaru panest. lielākoties, kad sāk prasīties, bet toč zinu, ka mugura neizturēs, pietupjos un apskauju viņu, samīļojamies un viņš ir gatavs nesēdēt konkrētā brīdī man opā 😀