Atkārtots ķeizars un krūts barošana.

Tā kā martā ar lieliem soļiem iesoļošu trešajā trimestrī, sāku savu prātu noslogot ar tādām lietām kā atkārtots ķeizars un krūts barošana pēc tā.

Ar pašu ķeizaru man it kā viss ir saprotams, tikai vēl jau nav skaidrs būs vai nebūs. Kad ar pirmo bērnu rakstījos ārā no slimnīcas, ginekoloģe teica ka nākamais arī būs ķeizars, dzemdēt ļaušot tikai tad, ja es atbraukšu uz slimnīcu ar pilnu atvērumu un viss jau būs procesā. Tagad man viens ārsts saka tā, otrs savādāk. Tā ka laikam to, kas būs vai nebūs uzzināšu tikai pašās beigās.

Un sāpīgākais temats - krūts barošana. Pēc pirmā ķeizara man piena bija tik cik nu viņa bija. Es biju nomocījusies un acīmredzot bērns arī. Slimnīcā teica, lai biežāk liekot pie krūts. Liku - bļāva. Atbraucām mājās - gandrīz ik pēc 30min līdz 1h starplaikiem liku pie krūts  - bļāva. Izbraukājām ārstus, neirologus, rezultāts nulle. Beigās es vairs izturēt nevarēju, aizgāju nopirku bērnam maisījumu, kā iedevu tā arī bļaušana beidzās, beidzās negulētās naktis un vēdera pūšanās. Mani uztrauc tas, ka tagad šī situācija var atkārtoties. Varbūt kādai ir gājis līdzīgi? Un kā ar to tikāt galā?

P.S. Uz mani laikam neattiecas teiciens, kad piens rodas pēc pieprasījuma :D