kādu formālo vai neformālo izglītību iegūstat, aktivitātes ārpus mājas pildāt sevis pilnveidošanai, izklaidēšanai, bez primārā mērķa - profesionālai nodarbinātībai konkrētā jomā, bet turpinot pildīt godpilno mājsaimnieces lomu? vai vismaz ko vēlētos darīt, apgūt, ja to nedarāt jau šobrīd? diskusija bez zemūdens akmeņiem - vienkārši papļāpāšanai :)
apsveicu ar iestājošos ziemu! vienai daļai tagad sāksies lielie sniegu tīrīšanas darbi, cik nu ilgi šis pirmais sniedziņš būs.
man puika šorīt, kā no gultas ārā, tā tik sauca "aši, aši, ejam sniegā, kamēr nenokūst" 😃 tā nu pusstundu pirms bērnudārza pa sniegu rāpoja un pikojās.
varbūt pa šo laiku kādai kādas jaunas idejas mājsaimnieces ikdienas "izkrāsošanai"? 😀
oi, ar to varēšanu iziet darbā dēļ izglītības un darba pieredzes - tieši šis mani iedzina zināmā grūtsirdībā un radīja lielu vilšanos, jo man pašai sākotnēji arī šķita, ka esmu ļoti perspektīva, taču saskāros ar to, ka (kuro reizi jau to rakstīšu?) darba tirgus ir tāds, kāds tas ir. reāli viegli darbu atrod tādu profesionālo prasmju meistari, bet "papīra darbu" darītājiem baigi smagi, nu dikti, dikti smagi.
tad nu, kādēļ cepties?! kas no ļoti liels ieguvums - bērnu pa pulciņiem varu vadāt pēc sava prāta, jo redzu, ka pārējās mammas, kuras ved, ir vai nu tieši bez darba esošās, mājās strādājošās, mazāku bērnu auklējošās, bet strādājošās šajās "kategorijās" ietilpstošajām savus piespēlē līdzi uz pulciņiem, jo pilnas slodzes dēļ nemaz tā īsti izvadāt nevarētu, lai gan visas jau vēlas savu atvasi izglītot arī ārpus izglītības iestādes.
yeljena, patiesībā jau diskusijias mērķis ir stipri līdzīgs tai Tavai domai par dzīves mērķi, jo ir jāsaprot arī tas, cik gatava katra sieviete ir būt par to "tikai" mājsaimnieci. tad nu nonākot pie šī secinājuma - jā, es būšu mājsaimniece, tomēr aktuāli ir, cik nepieciešami, vajadzīgi, noderīgi (nevaru atrast īsto vārdu) sevi turpināt pilnveidot arī ar kādām zināšanām, kas nav tikai tiešā saistībā ar mājsaimnieces darbu un ikdienu.
pati personīgi es sākotnēji nemaz šo domu kā opciju nepieļāvu - būšu mājsaimniece, bet bija doma - būšu sieviete, kas arī strādā, varbūt ne ar baigo vajadzību pēc karjeras izaugsmes, bet strādāšu darbu, kas man patīk, bet, kā jau minēju, darba tirgus ir tāds, kāds tas ir. cepos, cepos, bet tad draudzene teica - ko cepies, padomā, cik daudzas tā vēlētos - "sēdēt" mājās, bet būt ar iespējām sevi izklaidēt, t.i., radīt izdevumus pie neesošiem ieņēmumiem. kad šo domu apsmadzeņoju, tā man iepatikās arvien vairāk, jo patiesībā, sevi pilnveidojot, es nesajustos kā parazīts, lai gan visas kā viena mēs zinām, ka mājsaimnieces darbs reāli ir smags, nepārtraukts un noteikti neilgst 5 dienas nedēļā un 8h dienā. tagad tikai atliek meklēt tās "savas" lietas, kā sevi papildus nodarbināt, lai nu visas sarunas ģimenē neapstātos pie mājas dzīves.
kad biju NVA "klients", tad aizgāju uz konsultāciju pie karjeras konsultanta. teicu šim, ka vēlētos varbūt pamācīties kaut ko citu, uz ko viņš (lielījās visu laiku ar savu maģistra grādu psiholoģijā) atbildēja - jūsu vecumā pie esošās izglītības kardināli mainīt profesiju jau īsti vairs nevar. tas mani nedaudz apmulsināja, tādēļ šobrīd pat īsti nezinu - kā ir labāk un kas ir labāk. ak, jā, teicu, ka man patīk medicīna, par ārstu toč neizmācīšos, bet varbūt to māsu profesiju kaut kādiem "viegliem" darbiem varētu, uz ko šis man atteica - ja mani interesējot altruisms, tad taču varot uz dzīvnieku patversi iet suņus staidzināt. pirmajā brīdī izklausās brutāls piedāvājums, taču vēlāk jau idejiski es viņam piekritu.
nu, lūk, tā nu es šeit esmu - domājot un mēģinot saprast, špikojot idejas no jums un tā 😀
nu ja rokdarbi atkrīt, jo tas jau ir pašsaprotami, šūpulī ielikt.
tad noteikti kādi psiholoģijas kursi, joga, kā saka TIKAI SEVIS pilnveidei, lai dzīvojot pa māju vienā brīdī nesāktu sarunāties ar sienām.
kā jums vispār šķiet, vai tas pēc būtības ir nepieciešams, lai sieviete, kura zina, ka tuvāko piecgadi vai desmitgadi visai noteikti pavadīs mājsaimnieces lomā, vēl papildus kaut ko apgūtu? vai pietiek tam "ārpus mājas" būt kā psiholoģisku lekciju apmeklēšanai vai kaut kam tādam?
jautājums gan neattiecas uz tādām izklaides zināšanām kā kulinārija, šūšana, dekupāža, filcēšana, adīšana, tamborēšana un līdzīgās 😀
ative75, Tev augstākā izglītība ir pavisam citā sfērā?
varaviiksne,
es kārtoju tad, kad mazā aizgājusi gulēt. vienu reizi savācu pusdienas laikā, otro reizi- pirms nakts gulēšanas 😀
aktivitātes ir tādas, ka vadu jauniešu vakarus savā draudzē, šad tad spēlēju ģitāru Dievkalpojumos.
tad vēl dažreizīt patulkoju kādus tekstus EN-LV, sagatavoju un novadu lekcijas, ja man palūdz. 😀
pārējais, ko daru vairāk vai mazāk saistās ar mājas apkopšanas darbiem, dārzu (2 kvadrātmetri 😃 ), grāmatu lasīšanu, ģitārspēli😀
man atkal bērns tik ātri zaudē vēlmi spēlēties ilgstoši ar vienu lietu, ka tur vispār nepastāv opcija kā nolikt plauktā mantu, ar kuru beidzis spēlēties, lai ņemtu nākošo, jo tad man pie plaukta vien sanāktu stāvēt 😀 esmu laimīga, ka vispār ar kaut ko spēlējas, tā kā līdz 2 gadiem nespēlējās vispār - necik un nemaz. it kā jau pie tā galdiņa viņš cenšas spēlēties kārtīgi, bet bērns ir bērns - viena neveikla kustība un te formiņas aiziet pa gaisu, te plastilīna drupača zemē, un te jau viņš ceļās un skrien skatīties grāmatu, par ko būtu jāpriecājas, jo nepieprasa, piemēram, datoru.
oi, man ir diezgan nereāli sakārtot bērna mantas. it kā tās ir sistemizētas, bet aizņem gana daudz vietas. tā kā sīcis ilgstoši ne ar ko nespēlējas, bet grib visu laiku kaut ko mainīt, tad vakarā aši, aši pa plauktiem sametu grāmatas, uz plastilīna darba galda sakrāmēju zemē nolidinātās formiņas un izlasu no paklāja ārā iespējami vairāk plastilīna, mantu kastē sametu lielās mantas, kluču kastē - klučus, tikmēr vīram ļaujot mazgāt bērnu, jo esmu sapratusi, ka piespiedu kārtā mantas nelikšu sīcim kārtot, izmantošu tos brīžus, kad viņš pats labprātīgi visu piekārto, ticot un cerot, ka tāpat tās mantas agrāk vai vēlāk kārtos + vēlāk arī tās nebūs vairs tik daudz 😀
kad pieķeros visai bērna mantu kārtošanai, tad tas parasti beidzās ar pārrunām vakarā, cik ļoti noderētu remonts 😃 tad nu mana tradicionālā uzkopšana ir paklāja izsūkšana ar putekļu sūcēju, flīžu izslaucīšana, izmazgāšana, virtuves virsmas nopucēšana, putekļu noslaucīšana, puķu sakopšana un viss. jo mums jau to kvadrātmetru ir baigi maz - nieka 50 ar mazu, mazu astīti. nav jau ko daudz tīrīt 😀
nu parasta, lieta- ja dzīvo viens tad viss ir oki doki.
nu ja es gribu, lai viss būtu kārībā tad nolieku meitas gulēt un visu iztīru, nu tas ir tad kad vīrs prom darbā, nu no rīta prieks skatīties, bet vakarpusē dabīgi ka no kārtības nav īpaši vēsts.
ja gaidām ciemiņus tad nu visu izkopjam, un neko vairs neaiztiekam.
nu tāds nieks kā bērna mantas, tām ir nopirkts viens veļas grozs, nu vismaz tajā visu veikli var salikt, un iestumt bērnu stūrī.
nu jā, jo bērnus jau mēs mācām kārtot māju 😃
varaviiksne, kad es sen senos laikos dzīvoju viena, tad man mājās visu nedēļu bija kārtība, sestdienā vai svētdienā vēl vairāk uzlaboju kārtību un atkal tā ilga veselu nedēļu. līdz ar to es saprotu, ka ideāla kārtība var būt tikai tik ilgi, kamēr cilvēks dzīvo viens 😃
es jau it kā tās savas vēlmes jebkurā gadījumā skatu caur bērna vajadzībām 😃 līdz ar ko ir 2 lietas, kuras vajadzētu apgūt - medmāsas profesiju un pirmsskolas pedagoga profesiju 😀 tikai diezin vai tik kardināli pretējas izglītības saņemšos iegūt, paralēli pa vakariem un brīvdienām turpinot darboties ar bērnu. kad jau viņš būs tik liels, ka iztiks bez manis, atkal tās zināšanas vairs nebūs tik aktuālas.
mums vietājā "kantorī", kur kursus organizē, ir šūšanas kursi, bet uz pāris mēnešiem.
ziemā starp citu tā kā skatījos uz tiem, bet man pat šujmašīnas pagaidām nav, kā arī nekādu modelēšanas talantu pie sevis neesmu manījusi 😃 tik, cik bērnam bērnudārzā maskas jātaisa, sašuju ar roku 😀
varaviiksne, es pie sevis to novēroju - tas nekas, ka mazais b/d un es visu dienu it kā esmu mājās bez tās slodzes, taču sanāk, ka mana vide nemainās. vajag vides maiņu, lai tiešām tās lietas, ko dara, darītu sev un sajustos tā pa īstam, ka dara sev 😀
man arī rokdarbi īsti nevedās, bet ir interesanti censties apgleznot pudeles vai filcēt bērnam drošus eglīšu rotājumus u.tml 😀 tāda veselīga uzjautrināšanās par sevi, mācīšanās rotaļāties, tad ar tādu vieglu attieksmi arī rotaļāšanās ar bērnu veiksmīgāk "aiziet".
adetona, nezinu kur tu dzīvo, bet tagad ir tik daudz citu rokdarbu, ka adīšana pat tiem nestāv blakus, un tie nav sarežģīti.
patiesībā, ja pagastā nav nekā ko darīt, tad ir iespēja pašai būt "celmlauzim" un izveidot kādu Sieviešu klubu 😀 zinu, ka miestā, kur dzīvo mani vecāki, šī kustība ir ļoti aktīva - ekskursijas, dažādas rokdarbu nodarbības, aicina lektorus par interesējošām tēmām, vienkārši organizē tējas vakarus u.tml.
es pat šobrīd ļoti intensīvi domāju par kursiem, piemēram, kulinārijas.
sapratu, ka stāties augstskolā un mācīties man būtu nedaudz par ilgu. tajā pat laikā kaut kur par sevi nepārtraukti liek manīt doma neklātienē studēt pedagoģiju, kas it kā nebūtu nereāli, jo RPIVA filiāle mūsu mazpilsētā ir - jautājums tikai, cik es tam esmu gatava šobrīd, ir plusi un mīnusi šim visam, ņemot vērā mūsu ģimenes ritmu un tā visa sasaisti ar sistemātisku mācīšanos.
taisnība ir, ka NOTEIKTI jāmeklē kāda nodarbe ārpus mājas. jā, ļoti daudzas mājās nodarbojas ar rokdarbiem, kas it kā ir laika veltīšana sev, taču tas nekā neatsver to sajūtu, ka 1x nedēļā uz 1h dodos ārpus mājas satikties ar citiem cilvēkiem. es pagaidām sev esmu atklājusi jogu. negribot būt tikai mājsaimniece, pēdējo gadu meklēju puslīdz izglītībai atbilstošu darbu, nekā neatrodas, tad nu nolēmu, ka turpināšu būt mājsaimniece, neiespringstot par to, ka darba tirgus ir tāds, kāds tas ir, bet ar kaut kādām "izklaidēm" ārpus mājas ir jāsāk, lai veidojas foršs režīms, pie kā daudz optimālāk plānojas visa cita sadzīve 😀
adetola, bet Tev ir kaut kas, ko Tu vēlētos darīt un ko plāno īstenot, kad parādīsies brīvāks laiks?
nu lūk adetona jau saka-pilnīgi besī, tāpēc kaut 1 st. nedēļā vajaga kaut izbraukt ar velosipēdu, TIKAI SEV.
ak, jā vakar radio1 Monopols raidījumā bija intervija ar Mažu pāri- baptistu mācītājs un psiholoģe.
un viņi par šo tēmu teica svarīgu lietu- ka katrai māmiņai un tētim ir jāiemācās VELTĪT LAIKU SEV, tad paliek kvalitatīvāka ģimenes dzīve.
tad nu tādi rokdarbu pulciņi, koris, dejas, ir pašā laikā.
pricesemince- bet kā tu pati papildini savu ikdienu.
kad mana meitiņa mazliet paaugsies, es noteikti apmeklēšu rokdarbu kopu, kas mums te ir pilsētiņā, jo gribas jau atrasties cilvēkos, un arī kaut ko jaunu apgūt.
kādu formālo vai neformālo izglītību iegūstat, aktivitātes ārpus mājas pildāt sevis pilnveidošanai, izklaidēšanai, bez primārā mērķa - profesionālai nodarbinātībai konkrētā jomā, bet turpinot pildīt godpilno mājsaimnieces lomu? vai vismaz ko vēlētos darīt, apgūt, ja to nedarāt jau šobrīd?
diskusija bez zemūdens akmeņiem - vienkārši papļāpāšanai 😀