vīrs un mazulis

Muusu mazuli mans viirietis ļoti veeleejaas un taa arii pa lielam bija vinja iniciatiiva un manis pierunaashana. Bet, kad mazaa piedzima jutos taada kaa pamesta. Bija pat dienas, kad vinjsh vienkaarshi panjeema datoru un gaaja skatiities filmas uz otru istabu. Jutos galiigi sagrauta. Papildus veel arii peecdzemdiibu depresijai. Bet tad sapratu, ka es pati uznjemos baigo shefiibu par mazo un nelaizhu nevienu klaat un vinjsh iisteniibaa juutas atstumts un nesaprot kuraa mirklii vinjam piesleegties. Ar laiku protams, ka situaacija uzlabojaas. lai gan kaameer mazaa veel tikai guleeja un iipashi nekomuniceeja ar apkaarteejiem es noveeroju, ka arii vinjsh nesaprot ko iisti ar to mazo dariit. Nevar ne bumbu paspeeleet ne ko taadu aktiivu un ar konkreetu meerkji. 😃 Nu ir viirieshiem savaadaaka domaashana.

princesemince 17. Jul 2011, 20:20

bija, protams, savā prātā iztēlojies, kāda būs mūsu dzīve kopā ar mazuli, taču tas nedaudz neatbilda patiesībai, kā rezultātā pagāja kādi mēneši, kamēr aprada, ka lielākoties viss ir savādāk, ne tik mierīgi un ērti 😀

elkra 17. Jul 2011, 16:53

Mans viirins bija sajuusmaa,kad muusu pirmais mazulis ienaaca gimenee,visaadi centaas man paliidzeet-gan pamperus mainiit,gan iziet pastaigaaties ar mazuli un laut man atpuusties..Un tagad gaidot treso kopeejo mazuli attieksme nav mainijusies.

Pirmais ko man pateica, taisi abortu, pēc kāda laika, lai pierādu, ka tas ir viņa bērns, bet tagad esmu kopā ar cilveku, kurš uzskata manu bērnu arī par savejo, viņš ir laimīgs, bezgala laimigs un tas mani tikai priecē 😀

Kā Jūsu otrās pusītes uztvēra mazuļa ienākšanu ģimenē?