Rakstu pētniecisko darbu, par kultūru šodien. Vai apmeklējot teātra izrādes, nerodās mieles par radzēto? Kā Jūs vērtējat māksliniecisko izpildijumu? Repertuāru? Vai Jūs apmierina tas ko jūs redzat teātros kopumā? Vai nav tāda sajūta ka krīze un apjukums valstī , rada pliekanu tēlotājmākslā un kultūras dzīvē kopumā? Manī personīgi rodās sajūta, ka šobrīd daudzos teātros režisori cenšās radīt ko ekstra orģinālu ar ko aizgrābt publiku, bet gala rezultātā mākslinieciskās vērtības izrādē ir maz . Un pat komēdijas nešķiet smieklīgas. Daudzas izrādes nākas noņemt no repertuāra vai pārstrādāt, un pat tāda klasika kā Raiņa "Zelta Zirgs"(Valmieras t.) Meikšāna izpildijumā nonākot gaļas kombināta saldētavā un pazaudē jebkādu māksliniecisko un kultūras vērtību. O, nebūt nesaku, ka luga ir jāuzved no A-Z ieturoties klasiskuma robežās. Man patīk ja darbu veiksmīgi dekonstruēts, bet ar nosacijumu, ka nezaudē savas unikālās mākslinieciskās vērtības. Ko Jus par to domājat?
Es nebaidos teātri ieraudzīt inovadīvas idejas, bet vēlos tās redzēt kvalitatīvā izpildijumā. Ekspermentus un amatierismu atstājot amatieru teātrim. Bieži idejas ir augsvērtīgas, bet tas gala rezultātā izpildijums vājš. īsti nesaprotu- aktieri tie paši, kas pirms pāris gadiem pirmklasīgās izrādē. Protams, protams, ir arī šobrīd ļoti labas un pirms pāris gadiem bija arī sliktas izrādes.
Bet piedodiet, teātris nu nav tā vieta, kur mani uzrunā vagīnas monologi, nekrofīli, izvirtuļi.... Neesmu mietpilsone, bet tā tomēr skaitās augstā māksla..... Lai gan šis jēdziens sāk izmirt visās mākslas izpausmēs. Šobrīd daudz, kas tādā purkšķa līmenī...
Uz JRT gan trakot gribās, bet tā kā tur biļešu skaits ierobežots- pagrūti pie tām tikt.
Ārkārtīgi gribās uz teātri, bet kautkā šobrīd nevelk.... Bet nu pētnieciskos nolūkos nākās noskatīties vairākas izrādes, pēc kurām nav šīs pēcgaršas. Pāris gadus atpakaļ pēc tādām izrādēm, kā "Leļļu nams", "Izredzētais", "Klondaika"... bija tāds uhh!!!
Nu jā- kautkā tomēr nepamet doma , ka ari tēlotājmākslā ir un būs jābūt kanoniem un zelta griezumam.
Rakstu pētniecisko darbu, par kultūru šodien. Vai apmeklējot teātra izrādes, nerodās mieles par radzēto? Kā Jūs vērtējat māksliniecisko izpildijumu? Repertuāru? Vai Jūs apmierina tas ko jūs redzat teātros kopumā? Vai nav tāda sajūta ka krīze un apjukums valstī , rada pliekanu tēlotājmākslā un kultūras dzīvē kopumā?
Manī personīgi rodās sajūta, ka šobrīd daudzos teātros režisori cenšās radīt ko ekstra orģinālu ar ko aizgrābt publiku, bet gala rezultātā mākslinieciskās vērtības izrādē ir maz . Un pat komēdijas nešķiet smieklīgas. Daudzas izrādes nākas noņemt no repertuāra vai pārstrādāt, un pat tāda klasika kā Raiņa "Zelta Zirgs"(Valmieras t.) Meikšāna izpildijumā nonākot gaļas kombināta saldētavā un pazaudē jebkādu māksliniecisko un kultūras vērtību. O, nebūt nesaku, ka luga ir jāuzved no A-Z ieturoties klasiskuma robežās. Man patīk ja darbu veiksmīgi dekonstruēts, bet ar nosacijumu, ka nezaudē savas unikālās mākslinieciskās vērtības.
Ko Jus par to domājat?