nevaru beigt smaidīt par šodien noklausītu sarunu starp divām +/- 75 gadus vecām sievietēm. Viena pārsteigumā stāsta otrai: "Un tu zini, ko tagad dakteri saka, ka bērnam neesot jāpalīdz iemācīties ne sēdēt, ne rāpot, ne staigāt!" Otra tādā pat pārsteigumā: "Kā tad tā, ka nav jāmāca?" Pirmā: "Nu jā! Viņiem esot pašiem jāiemācās! Un zini, ko tie bērni tagad dara? Viņi veļās! Nu, tā kā tāds ripulis (ar roku rāda līdzi riņķveida kustības)!"
savukārt, es uz to ņemšanu rokās parasti teicu, ka neesmu nevienu 18gadīgu redzējusi, kurš pats neietu un mamma vēl joprojām nēsātu 😀
julijam, labi teikts! nekad tā nebiju padomājusi, bet tā tas patiešām arī sanāk 😀
wildberry, par nēsāšanu rokās ir lielākais mīts, kāds vien var būt! kā es labprāt gribētu tagad savējo rokās dabūt, kad viņš laukā bēg no manis 😃 man jau šķiet, ka tā tieši izaug par sevi pārliecināti bērni 😀
es tapat ka lany tinu savu delinju autinos pirmos 2 vai pat 3 meneshus jo baidijas no rocinjam,arii slinga seju un pa rokam dzivojas lidz saka velties tagad 1,7g nu nav ta ka pa rokam dzivotos tiesi otradi ljoti drosh un patstavigs...
bet ta jau tas ir ka katrai paaudzei savi uzskati un sava gudriba un savas lietas kas tika un tiek daritas nepareizi vai pareizi....
bet pat tam tantinjam nu tiesam ka anegdotee!
jā, tas tik tiešām bija trakums. tikai sievietes, kurām šādi nācās darīt, dikti bieži nesaprot šī brīža māmiņas, kuras ar bērniem sēž mājās visu pirmo dzīves gadu, saņem par to vecāku pabalstu, kā arī bērnu pa rokām vien. viņām tas viss šķiet tik nevajadzīgi un pārspīlēti, ka tiek veidota izlutinātā un slinkā paaudze. nē, nu viņām ir dzīves gudrība, tādēļ varbūt arī taisnība, bet ļoti nepatīkami to klausīties.
Šodien tieši tantestāstīja, ka agrāk kad piedzima tikai 2 mēnešus varēja mājās sēdēt. Kad palika 2 mēneši gāja uz darbu, mazo ietina autiņā, ka nevar pakustēties un kā beidzās stunda (viņa ir skolotāja), skrēja uz mājām, lai pabarotu un atkal satina un atpakaļ uz darbu...Kaut kāds trakums.
ja tā padomā, arī vīramāte stāstīja, kā, savukārt, viņas vīramāte savu pirmo mazdēlu vienmēr likusi autiņā uz nakti kārtīgi ietīt un vēl kaut kādu jostiņu siet.
Par to ietīšanu, tā jau arī bija! Mana mamma arī stāstīja, ka tad kad es biju maza, tad pirmos mēnešus bērnus ietina kā pagalītes! 😃 Kur tad tur bērniņš varēja pavelties un pavicināties?? Bet redz kā visi izaugām! 😃
bet ja tā padomā tad šausmīgi, ka tā sēja. nevar ne kājiņas, ne rociņas izvingrināt mētājot pa gaisu. Nu bet tomēr kā pa brīnumu visi esam izauguši normāli. 😃
jā, es vēl atceros ka mana jaunākā māsa tika tīta autiņos..
anda, nu laikam jau bija kādreiz tā, ka no tiem 3 mēnešiem bērns tika sēdināts spilvenos vai kā līdzīgi, tādēļ arī nebija iespēja sākt velties! es to tikai tā spēju izskaidrot. ir jau ļoti daudz pieaugušo, kuri zīdaiņa vecumā nekad nav rāpojuši, bet vispirms sēdējuši un tad uzreiz stāvējuši kājās un staidzināti. laiki mainās, padomi arī 😉
tākā anegdote! 😃
nevaru beigt smaidīt par šodien noklausītu sarunu starp divām +/- 75 gadus vecām sievietēm.
Viena pārsteigumā stāsta otrai: "Un tu zini, ko tagad dakteri saka, ka bērnam neesot jāpalīdz iemācīties ne sēdēt, ne rāpot, ne staigāt!"
Otra tādā pat pārsteigumā: "Kā tad tā, ka nav jāmāca?"
Pirmā: "Nu jā! Viņiem esot pašiem jāiemācās! Un zini, ko tie bērni tagad dara? Viņi veļās! Nu, tā kā tāds ripulis (ar roku rāda līdzi riņķveida kustības)!"