Mani mazliet uztrauc mazā miedziņš, ja to maz var tā nosaukt. Lieta tāda ka pa dienu prakstiski vispār nemēdz gulēt, un ja nu sanāk tad ne ilgāk kā stundu. Bet naktī ir vājprāts - pirmās 4-5 stundas noguļ smuki, bet pēc tam spārdās, mētājās ar rokām, čīkst, īd, vai vēl labāk sāk nevaldāmi brēkt...Pie tam viņs tad ir miegā. Esmu par to teikusi savai dakterītei, nosūtīja uz neirosonogrāfiju. Tur to izskaidroja kā galvas sāpes, jo mazajam dēļ pārstaigātā perioda bija diezgan pamatīgs skābekļa trūkums. Lika dot magniju. Es sāku domāt ka varbūt šī varbūt psigoloģiska rakstura problēma, vai arī tā vispār nav problēma...Nemaz nezinu ko domāt. Varbūt pie vainas tas ka grūtniecības laika biju ļoti nervoza, jo mājās bija daudz problēmas? Varbūt pie vainas tas ka es grūtniecības laikā tiku divreiz pamatīgi pārbaidīte ( uzbruka suns un kaimiņu bērns sadomāja pabaidīt). Vai varbūt mazajam pa dienu tiek tik daudz spilgtu piedzīvojumu ka sekas izpaužas miegā? Es nezinu nemaz ko šobrīd lai par notiekošo domā;(
shinoda4, visticamāk Tu nepārspīlē - ja tas rada Tev satraukumu, tad ir iemesls.
mēs arī 5 mēnešus meklējām normālus cēloņus, bet, kad jau sākām viens otram "braukt augumā", jo neviena nakts nebija gulēta un arī pa dienu bērns gulēja slikti, atklājām osteopātu un konkrētā problēma atrisinājās.
man šķiet, ka šādā vecumā bērns vēl tik traki nepārdzīvo dienas notikumus - tas sākas ap 7-8 mēnešu vecumu.
kad viņš sāk trakot es parasti viņu ietinu sedziņā lai nekustās ne kājiņas ne rociņas. Bet bail viņu tā atstāt gulēt tāpēc kad liekas ka nu ir miers tinu vaļā un tad atkal sākas. Nav jau tik drausmīgi tas viss un tā brēkšana ar nav bieža. pārsvarā jau tikai spārdās un iečīkstās. Varbūt es tiešām visu pārspīlēju. Man tas ir pirmais bērniņš un daudz ko nezinu un neizprotu. Varbūt tā brēkšana ir tad kad k-kas iesāpas, kāda gāzīte iemetās...Neirologs neko neteica un sonogrāfijas ar visas ok. Nu protams ja izbraukāsim pie osteopāta man ar gabals nenokritīs😀
ā un arī es skaidroju ar kreņķiem un nervu beigšanu darbā, ar pārbīli - man uzvēlās apmetums virsū. Galā izrādījās vienkārša patiesība, lai bērniņš ir kārtīgi paēdis. Un lai rokas zem deķa un nemētājas pa gaisu. Diemžēl neviens ārsts nepalīdzējā, diemžē...
Varbūt tiešām citu ārstu vai osteopātu?? Bet noteikti meklē risinājumu.
Mēs kliedzām 1.5mēnesi no dzimšanas brīža. Kā acis vaļā tā auro, gultā ielikt nevar. Ja iemieg tad tikai uz mana vēdera. Un gulēja gandrīz nemaz. Cik nu nespēkā atplīsa. Kliedza sarkans palikdams un elpu ķerdama.
ģimenes ārsts un sonogrāfijas taisītāja tik smīkņā un saka ka pārspīlēju, nu ka mamiņa nervoza tad arī bērniņš.
Stulbums. Ateicāmies pilnībā no mana piena, nomainījām maisījumu uz citu un beidzot ir normāls bērniņš. Protams ar savu mazo niķīti.
Ar to gribēju pateikt, VAJAG MEKLĒT un nepadoties, ja ārsts saka ka normas robežās.
princesemince liels paldies par info😀
osteopātam pat neviens šobrīd nedod nosūtījumu 😀
iekopēšu, kādās situācijās osteopātam var atrādīt zīdaini un kādās viņš var palīdzēt (no http://www.fizioterapeits.lv/lv/services/24/):
pastiprināts raudulīgums
traucēts diennakts ritms - dienā guļ, bet naktī kļūst aktīvs
grūti iemigt
bez redzama iemesla regulāri modina naktīs
guļ uz viena un tā paša sāna
bez redzama iemesla drudžaini noraustās un saspringst
guļot galva stipri atliekta atpakaļ
nepatīk gulēt pozīcijā uz muguras, tā bērnam liekas neērta
grūtības ar zīšanu, rīšanu
pēc barošanas bieža atgrūšana, atraugas, žagošanās
vāja vitalitāte
nemiers, pastiprināta uzbudināmība
pa dienu bieži iemieg un ilgi guļ, kaut arī pa nakti guļ ļoti labi
galvas un sejas asimetrija
aizsprostojies asaru kanāls
Nu kā jau teicu esmu ar dakteri jau vairākkārt par to runājusi. Ieminējos ari par osteopātu. Viņa nesaskata neko dīvainu mazā uzvedībā tāpēc esam tikuši tikai līdz neirosonogrāfijai. Tur arī daktere teica ka nekas šaušalīgs mazajam nekaiš, bet vajag magniju padzert. Iespējams ka labāk uz savu galvu jābrauc pie osteopāta un miers😀
es kārtējo reizi iesaku vērsties pie osteopāta. cik zinu, tad laba osteopāte ir Kuldīgā, tas sanāk Tev tuvāk.
Mani mazliet uztrauc mazā miedziņš, ja to maz var tā nosaukt. Lieta tāda ka pa dienu prakstiski vispār nemēdz gulēt, un ja nu sanāk tad ne ilgāk kā stundu. Bet naktī ir vājprāts - pirmās 4-5 stundas noguļ smuki, bet pēc tam spārdās, mētājās ar rokām, čīkst, īd, vai vēl labāk sāk nevaldāmi brēkt...Pie tam viņs tad ir miegā. Esmu par to teikusi savai dakterītei, nosūtīja uz neirosonogrāfiju. Tur to izskaidroja kā galvas sāpes, jo mazajam dēļ pārstaigātā perioda bija diezgan pamatīgs skābekļa trūkums. Lika dot magniju.
Es sāku domāt ka varbūt šī varbūt psigoloģiska rakstura problēma, vai arī tā vispār nav problēma...Nemaz nezinu ko domāt. Varbūt pie vainas tas ka grūtniecības laika biju ļoti nervoza, jo mājās bija daudz problēmas? Varbūt pie vainas tas ka es grūtniecības laikā tiku divreiz pamatīgi pārbaidīte ( uzbruka suns un kaimiņu bērns sadomāja pabaidīt). Vai varbūt mazajam pa dienu tiek tik daudz spilgtu piedzīvojumu ka sekas izpaužas miegā? Es nezinu nemaz ko šobrīd lai par notiekošo domā😥