Mīļās māmiņas! :) Lūdzu padalieties ar pieredzi, ko jūs esat darījušas lietas labā. Meitenei 1,1 gads, nekad nav bijusi īpašā gulētāja, bet pēdējā laikā vispār nenogurdināma. Naktī līdz 00.00 skraida pa dzīvokli, cīnās ar miegu, bet no rīta tad nevar piecelties - guļ līdz 11.00, lai gan šorīt jau cēlu ap 10.00 augšā. Nezinu, kā lai palīdz meitiņai aiziet mierīgi gulēt. Sākam jau laicīgi taisīties uz guļu (ap 21.00), bet aizejam (ar mokām, asarām) gulēt pēc vai ap 00.00. :( Izņēmums ir dienas, kad ļoti nogurusi un pa dienu vispār nav gulējusi. Pašai liekas, ka būs jāsāk dzert kas nomierinošs, jo nav ne spēka, ne pacietības to izturēt...
Es gan nezinu, vai tā gulētiešanas problēma nav uz laiku. Šobrīd meitiņai šķiļas vismaz 3 zobiņi reizē + vēl fakts, ka nu jau kādas 2 nedēļas viņa neaizmieg pe krūts, bet skraidot līdz spēku izsīkumam (kā tajā reklāmā par baterijām). 😀 Izskatās, ka viņa nesaprot, ka var vienkārši aiziet čučēt - aiztaisīt acis, galvu uz sāniem un viss. 😀 Varbūt viņai tāds režīms - jau vairākas dienas viņa kā pulkstenītis ap 00.00 aiziet gulēt, tad 07.00 pieceļas - es paņemu savā gultā, lai paēstu pie krūts, tad abas aizmiegam līdz ~ 09.00, kad ceļamies... Pa dienu ap 13.00 uz mazākais pusstundu, ilgākais pusotru stundu aizmieg. Pārējā laikā visu laiku kustas, skraida... Tā kā bērnudārzā vēl neiet, tad nepaspēj nogurt tik daudz.
man ir pieredze tikai ar manu bērnu, bet es varu teikt tikai to, ka bērna spīts kaut ko nozīmē. un nekad tā nav ieriebšana vecākiem - vismaz mūsējam tad ir kaut kāda vajadzība. parasti viņš iespītējas un nepakam neklausa, kad neesmu pievērsusi uzmanību, ja viņam mani vajadzējis. es uzskatu, ka bērnam ir jāpievērš uzmanība tad, kad viņš to prasa, lai nav pēc gadiem 15 jābrīnās, kādēļ bērns vispār neko nestāsta un vecāki ir tukša vieta. es 100% esmu pārliecināta, ka gulētlikšanas metode arī to ietekmē 😀 var jau būt, ka es pēc 15 gadiem domāšu savādāk, taču ar manu līdzšinējo dzīves pieredzi un cēloņsakarību zināšanām, tā tik tiešām šķiet.
nē, nu man nav nekas pret bļaušanu un neņemšanu ārā no gultas pēc bērna pieprasījuma, taču es neatzīstu bērna atstāšanu vienu pašu tumsā un pašu pazušanu. lai arī man jau ir daudz gadu, es viena pati, kamēr iemiegu, ne sevišķi omulīgi jūtos tumšā, slēgtā telpā. pat negribu iedomāties, kā jūtas pavisam mazs bērns, ja līdz šim vecāki bijuši blakus, bet tagad vienkārši "uzmet". vēl pieļauju, ka var atstāt durvis vaļā un iet no istabas ārā, ik pa 2-5min ieejot un parunājoties uz tikpat ilgu laiku, tad ejot ārā, ļaujot atkal 2-5min pabūt vienam, durvis atstājot vaļā, ja nav aizmidzis, atkal ejot parunāties. vismaz bērnam nav uzreiz tā pamestības sajūta - vismaz es to tā uztveru. es arī neredzu jēgu, ka bērns atplīst no pārguruma dēļ histēriskas bļaušanas.
Es atbalstu amorisitas ieteikumu- bērns gultā,gaisma ārā un paši ar no istabas laukā.Pabrēks iesākumā,bet pēc tam sapratīs,ka nekādu kompromisu,ka gulēt jāiet tiklīdz ielikta gultā un gaisma ārā izslēgta.Mums tas darbojas,pat,ja uzreiz neaizmieg,tad nebļauj,bet ko runājas,paspēlējas ar mantiņu kādu,kamēr aizmieg.Un redeles vietā gan ielieciet,lai nevar izlīst.Lai bērns saprot,ka uz nakti jāiet gulēt,savādāk nomocīsieties,kamēr skraidīsiet pakaļ.Bebis jau saprot,ka ar jums var manipulēt.
es varbūt nebūtu tik kategoriska attiecībā uz iešanu ārā no istabas, kad bērns bļauj, bet vispār amorisitas ieteikumi ir visai konstruktīvi. daži bērni bļauj ilgāk par 15min...
Paldies, meitenes, par ieteikumiem! 😀 Mēģināsim cīnīties ar negulētāju!!! 😀)
Vina visdrizak ir pieradusi ka nelaujat raudat un tik ucinaties arvinju.Ari mana maza ir viens aktivs velnins bet tgd jau ka iet darzina ta nogurst un ap pus 10iem vakara gul.
Jums butu japamaina rezims. Meginiet jauki modinat bernu laika no8iem lidz 9iem, pec iespejas vairak nogurdiniet pa dienu,ejiet ara,kopigi darbojaties,ta lai bernins uz pustdienlaiku jau ir noguris. ja ari negul,tad se3diet blakus,es ta esmu vairakas stundas nosedejusi pie gultas lidz maza ir aizmigusi,un lai paraud..kaimini no ta necietis,jo ja ta turpinasies bus gruti. ari es esmu mocijusies. Mes vakara ritualu sakam ap 8iem lai uz 9iem maza jau butu tira ar pilnu punci un var doties gulet.. Bus gruti bet varat pameginat,mes ta centamies kadu menesi,galvenais nepadoties jo tad atkal viss nojuk.
velu veiksmi!!
Esam noņēmuši redeļu gultai vienu maliņu - lai ērtāka izņemšana no gultas, kad dodu krūti. Tad nu sanāk, ka tad, kad ielieku gultiņā, vienu brīdi jau liekas, ka migs ciet - paglaudu muguriņu, nodziedu vismaz 3 miega dziesmas, bet nekā - drīz acis plati vaļā un no gultiņas ārā. 😀
Atkal skraida, skraida... Kad ejam ar vīru gulēt - liekam gultā, slēdzam gaismu ārā, bet mazule brēc un brēc (kaimiņu žēl, tādēļ neļaujam raudāt), tad nu vīrs ņem rokās un nēsā. ~ 10 minūtēs aizmieg. 😀
Mums tajā vecumā arī bija grūti ar gulēšanu. Pirmo sākumu mājās iestājās pilnīgs klusums, ņēmu bērnu klēpī, šūpojāmies, dziedāju dziesmiņu un tikai pēc kādas stundas biju brīva. Ilgi mums tā negāja cauri. Sāka nepatikt kad es dziedu, turu klēpī un arī vīrietim nepatika kad bērnu lieku gulēt klusumā. 😃 Tad mēs gājām uz virtuvi, stāvējām pie loga, šūpojāmies un vērojām kas notiek ārā līdz aizmigām. Tas arī bija ilgs process. Bet tad vienu momentu šis pats sāka prasīties savā gultiņā un smuki aizmiga.
es parasti sāku ar rīta modināšanu, ja redzu, ka vakarā ir sākusies kāda vēlāka gulētiešana. ja esat nomainījuši, iesaku atgriezties pie redeļu gultas, lai bērns ārā nevar tikt - plkst.21:30 iekšā, tālāk pēc izvēles - vai nu migšana tumsā, vai arī grāmatas lasīšana, vai arī dziesmas dziedāšana u.tml. stundas, pusotras laikā vajadzētu iemigt sākumā, pēc tam iemigšanas laikam nedēļas laikā vajadzētu samazināties līdz 30-40min.
Mīļās māmiņas! 😀
Lūdzu padalieties ar pieredzi, ko jūs esat darījušas lietas labā. Meitenei 1,1 gads, nekad nav bijusi īpašā gulētāja, bet pēdējā laikā vispār nenogurdināma. Naktī līdz 00.00 skraida pa dzīvokli, cīnās ar miegu, bet no rīta tad nevar piecelties - guļ līdz 11.00, lai gan šorīt jau cēlu ap 10.00 augšā. Nezinu, kā lai palīdz meitiņai aiziet mierīgi gulēt. Sākam jau laicīgi taisīties uz guļu (ap 21.00), bet aizejam (ar mokām, asarām) gulēt pēc vai ap 00.00. ☹ Izņēmums ir dienas, kad ļoti nogurusi un pa dienu vispār nav gulējusi. Pašai liekas, ka būs jāsāk dzert kas nomierinošs, jo nav ne spēka, ne pacietības to izturēt...