Visu laiku čučējām smuki, bet nu pēdējās nedēļas mokamies... Viņš man naktī pieceļas sēdus un raud... Bet interesantākais tas, ka actiņas ir ciet. Un šādas piecelšanās sēdus notiek vairākas reizes naktī... Varbuut jums arii taa gadiijies? Ko, lai daru?
Kaiminjiem ir jaasaprot, ka tas ir beerninjsh un nekAd es neesmu bijusi saniknota, ja zirdeeju kaiminjos breecam mazuliiti, taapeec nedomaaju, ka kaads baigi dusmosies... 😀
Nu mans puika jau sen eed bez pudeliites, bet kur es vinjam nakts viduu doshu eest, tad man vinjsh buutu jaamodina, jo vinjsh guljot seezj... devu padzerties bet vinsh mutiiti saspieda veel stingraak ciet... Nu re un nu es saaku noprast kaapeec mans mazuliitis celjaas.. Jo ieprieksheejaas 2 naktis vinjsh ljoti smuki guleeja... sapratu to, ka uz vakaru nevajag vinjam dot smagu eedienu (parasti dodu to pashu ko mees eedam), bet jaadod kaada putrinja- manna vai auzu paarslu... un tad mums viss kaartiibaa 😀)
ir normāli ar tiem kaimiņiem - pastāv taču uzskats, ka naktī visiem jāguļ un nekas nespēj miegu iztraucēt 😃 mums vismaz pagaidām neviens nav pārmetis, ka bērns naktī histērijas taisa vai ir taisījis 😉 kā saka mūsu ģimenes ārsts - naktī apkārt klusums, tādēļ tā bļaušana izklausās skaļāka nekā ir patiesībā. un mums kaimiņiem arī ir bērni, domāju, visi zina, ka ne jau speciāli spīdzinām bērnu, lai šis traucētu nakts mieru.
nezinu, varbūt tas izklausīsies ļauni, lēnām sāku aprast ar domu ka bērns raudās un ka viņam vajag šad un tad izraudāties, negribu lai mans puika ir izlutināts un dabū visu uz pirmo pīkstienu, šonakt laikam cīnīsimies ar to raudāšanu,jāsaņemās, lai paraud biki....
Ja mēs nedzīvotu dzīvoklī, kur sienas ir konkrēti plānas, tad arī ļautu mazajam pa nakti izraudāties un viss, bet es kaut kā nevaru, liekas ka visiem traucējam naktsmieru☹
Mēs savos nepilnos 9 ceļamies augšā pa nakti vismaz 3 reizes, arī sēž un kliedz acīm ciet, tad vienīgi pups palīdz aizmigt. Agrāk tiešām labāk gulēja, lai gan vienmēr ēda pa naktīm. Vasarā bija posmiņš kad ēda tikai 1 reizi, bet tagad šausmas.....
Mans arī pēc slimnīcas ir palicis nemierīgāks gulētājs (10 meneši), nevarēju saprast kas pie vainas, līdz kādiem 1niem-2viem čučāja savā gultiņā, un visu pārējo laiku līdz rītam, pie mums.Pie vainas ir divas problēmas- kārtējais zobs taisās līst ārā un vienam gulēt ir vēsi, mums dzīvoklis vispār ir vēss, uz ziemu domājam pārcelties pie manas mammas, tur vismaz ir malkas apkure un ir arī siltums 😀
dažiem bērniņiem dienā piedzīvoto pietiek izsapņot sapnītī, pagriezties uz otriem sāniem un guļ tālāk. daži to izdzīvo līdz ar fiziskām kustībām. protams, miegā apsēžoties, viņš kaut kādā brīdī pamostas, tad arī raud, jo sēdus grūti pagulēt.
manējais mēdz ar no gultas izkāpt. efektīvākā reize bija, kad pamodās guļamistabas durvīs jau.
Visu laiku čučējām smuki, bet nu pēdējās nedēļas mokamies... Viņš man naktī pieceļas sēdus un raud... Bet interesantākais tas, ka actiņas ir ciet. Un šādas piecelšanās sēdus notiek vairākas reizes naktī... Varbuut jums arii taa gadiijies? Ko, lai daru?