Sanāk dzīvot kopā ar puiša radinieku un viņa sievu...bet problēma tā, ka viņš ar saviem nepārtrauktajiem uzbraucieniem liek pārdomāt...Teksti apmēram šādi "Iedomājies kāda tu resna būsi, nāksi iekšā pa durvīm kā pīle un durvis par šauru" nākamais "Iedomājies cik tu resna būsi un ja tu vēl tā ēdīsi, tad tev vispār mājā vairs nebūs vieta" un vispēdējais, kas uzsita pa nerviem bija "Tu piedzemdēsi bēbi. tev atšļuks vēders, pēc zīdīšanas krūtis atkarāsies, kam tu tāda būsi vajadzīga..." Viņam pašam ir bēbis 6 mēneši vecs un otram puikam ir 6 gadi...būtu labāk kontrolējis savējos...Bet nē viņam vajag , lai viss būtu pa viņa prātam. Neņem galvā ir visvieglāk pateikt, bet k-kā nesanāk:) Pārvākties arī negribās, pēdējo 3 gadu laikā ir jau bijušas 4 pārvākšanās..Borzīt pretī arī nevar, viņš ir ļoti nesavaldīgs...
Priekš kam par velti muti dzesēt, ja tevi tāpat neviens nedzird...un man šķiet ka ar tādiem vispār labāk nerunāt😀)
un vēl saka, ka tikai vīramātes ir intrigantes 😃
Esmu...viņam nospļauties, ko viņam saki ...
"Indes zobiem" arī jādzīvo😀 Es pēc savas dabas arī esmu jauks, saprotošš cilvēks , bet kā pret mani tā es pret viņu. Ar šo eksemplāru neviens nekad nav varējis sadzīvot un viņam vispār labāk neko neteikt, bet manā gadījumā esmu viņu nokaitinājusi jau ar to ka nedēļu ar viņu nerunāju...Viņu tas tracina vēl vairāk nekā tad , ja viņam pasaki k-ko pretī. Bet nu ja viņš vēl nerimsies izdomāsu k-ko dzēlīgu😃 Lai iet ratā un dzīvo savu dzīvi nevis lien svešā...
Nu mūsu gadījumā tas ir puiša tēvocis! Viņš mums ir mūžam neapmierināts, galvenais lai viss notiek pēc viņa prāta un girbas...Sākumā bija vienalga, lai viņš tur vārās, bet tagad tas jau sāk kļūt neciešami. Šeit paliekam tieši tādu pašu iemeslu dēļ kā tu, dzīvojam privātmājā un visi maksājumi ir tikai par elektrību, televīziju un internetu...Visi aizvainojumi un nepārtrauktā mācīšana kā jādzīvo...Viņš man nav nekas, man bij tētis un viņš arī bija mana vienīgā autoritāte . Es piezvanīju mammai, viņai gan vēl neesmu teikusi ka esmu stāvoklī, bet par to attieksmi gan pastāstīju, palika vieglāk. Tāpat pasmejos ar draudzenēm par viņa pārgudrību un arī šeit meitenes ir ļoti atsaucīgas un jaukas. Tā ka pāriet sajūta ka esi viens. Man tas ir vēl daudz grūtāk dēļ tā ka pati dzīvoju Saldū, bet mamma Alūksnē un māsa vispār ir Holandē, tāpēc rodas tā sajūta ka esi viens.
Iesaku pārvākties......un steidzami!!!!! Tagad var atrast labus dzīvoklīšus.....
Izskatās, ka cilvēkam ir dzīvē kādas problēmas, ar kurām viņš netiek galā un savas sliktās emocijas viņš izgāž, raidot kaut kādus stulbus tekstiņus apkārtējiem cilvēkiem.
Es tavā vietā apdomātu pārvākšanās iespēju, labāk 5.to reizi pārvākties, ja ir iespēja un dzīvot mierīgi, nebojājot sev nervus, nevis katru dienu klausīties kaut ko tādu....
Tam onkulītm nevar teikt pretī ne vārda jo viņš ir tāds ļooooti nesavaldīgs...Naav jau tā ka man pašai nav raxturs un pašcieņa, bet ar ko tādu saskaros pirmo reizi. Mēs wnk atturamies un kasiem ar viņu.
Es pati personīgi domāju, ka viņam paša dzīvē k-kas nav izgājis ka gribējās , tad nu tagad viņš lien ari svešā...
Sanāk dzīvot kopā ar puiša radinieku un viņa sievu...bet problēma tā, ka viņš ar saviem nepārtrauktajiem uzbraucieniem liek pārdomāt...Teksti apmēram šādi "Iedomājies kāda tu resna būsi, nāksi iekšā pa durvīm kā pīle un durvis par šauru" nākamais "Iedomājies cik tu resna būsi un ja tu vēl tā ēdīsi, tad tev vispār mājā vairs nebūs vieta" un vispēdējais, kas uzsita pa nerviem bija "Tu piedzemdēsi bēbi. tev atšļuks vēders, pēc zīdīšanas krūtis atkarāsies, kam tu tāda būsi vajadzīga..." Viņam pašam ir bēbis 6 mēneši vecs un otram puikam ir 6 gadi...būtu labāk kontrolējis savējos...Bet nē viņam vajag , lai viss būtu pa viņa prātam. Neņem galvā ir visvieglāk pateikt, bet k-kā nesanāk😀 Pārvākties arī negribās, pēdējo 3 gadu laikā ir jau bijušas 4 pārvākšanās..Borzīt pretī arī nevar, viņš ir ļoti nesavaldīgs...