Situācija- mans bērns paņem cita bērna mantiņu (protams, svešas mantiņas ir daudz interesantākas kā savējās), kad jāatdot, tad ir tāda histērija. Es nesaprotu ko darīt tādās reizēs, kauns ka mans bērns locās man pa rokām kā tāds tārpiņš un bļauj, raud cik vien iekšas tur. Tiešām pa dibenu uzdot? Esmu stātsījusi ka nedrīkst tā, nav smuki.... Bet nekāda rezultāta. :( Tāda sajūta ka mans bērns vienīgais tāds kam tādi kašķi tādās situācījās.
amorins, tā iešana prom un uzmanības nepievēršana t.s. niķim, nepalīdz vienmēr, kā arī ne visās situācijas pieļaujama. jāiemācās sarunāt un jāskatās vecumposma attīstības īpatnības. 2,5-3 gados, šķiet, bērniem būtu apzināti jāprot dalīties, līdz tam viņš var neizprast, ka tas pieder kādam citam un nesaprast, kādēļ tas ir jāatdod. tas pats notiek, kad bērns nesaprot, kādēļ vecāks neļauj to vai šo darīt. ir veids "aiznest prom no situācijas", bet tā var tikai izbeigt histēriju, taču bērns īsti no tā neiemācās. taču situācijā ar svešu mantu ņemšanu - jāiemācās mainīties, kas tiešām būs izglītojoši.
vajag nomainīt ar citu, kas viņam interesē! piedāvāt apmainīties un tādā veidā saņemsi atpakaļ svešā bērna mantu, bet bērnam nebūs dusma, ka manta atņemta, jo vietā būs cita. lieti noder paņemt no mājām dažādas savas mantas, kuras ir īpaši tuvas. sliktākā gadījumā var izlīdzēties ar pašas telefonu.
Situācija- mans bērns paņem cita bērna mantiņu (protams, svešas mantiņas ir daudz interesantākas kā savējās), kad jāatdot, tad ir tāda histērija. Es nesaprotu ko darīt tādās reizēs, kauns ka mans bērns locās man pa rokām kā tāds tārpiņš un bļauj, raud cik vien iekšas tur. Tiešām pa dibenu uzdot? Esmu stātsījusi ka nedrīkst tā, nav smuki.... Bet nekāda rezultāta. ☹ Tāda sajūta ka mans bērns vienīgais tāds kam tādi kašķi tādās situācījās.