Bijām šodien ar bēbi pie rehabilitologa biķernieku klīnikā. Līdz šim manu mazo apskatījuši jau kādi 3 fizioterapeiti un neirologs un tas vien ir kā neliels tonuss, tāpēc ejam vingrot uz bobatu. Sākām par maksu pirms tikām pie rehabilitologa. Šorīt dāma paņem manu mazo bēbi, atloka kājas kā tādai vardei un brīnās, ka tur kaut kas nokrikšķ un saka, lai ejam pie ķirurga. Kā ar tādu gaļas gabalu.. Man šķiet, ja galvu pagriestu par 180* tad arī nokrikšķētu!! Mans bērns ir pilnīgi vesels, bet reizēm tie ārsti pataisa par slimiem. Mums ir USG gūžām, uz ko nosūtīja ģimenes ārste vienkārši kontrolei bez redzama iemesla, kas uzrāda visu perfektā kārtībā, bet lūk vajag vienai dāmai palauzt kājiņas un jau seko nākamais gājiens vēl pie ķirurgiem.. Skaidrs, ka tik mazs bērns neļaus to darīt brīvi, bet vajag taču paspiest un lauzt... No sākuma sajuta, ka kaut kas nokrikšķ un ņēmās man roku pielikt klāt, lai es arī sajūtu. Nu - sajutu! Bērns sāk raudāt, ka viņam šitā kājas lauž vaļā. A šī vēl jautā, vai tētis arī gribot sajust - tipa trešo reizi palauzt... Esmu dusmīga, ka var šitā mocīt. Cemme pamatīga. Un kam lai tic? Viņa vienīgā ko tādu pēkšņi saka...
ai,mees muusu 7 meenesjos esam bijusjas tikai pie gimenes arsta/pediatra.
man jau liekas, ka ja labi meklee katram var kaadu vainu vai vismaz kautko aizdomigu atrast
Muuna- kā sauca to masierīti pie kuras jūs gājāt?
Mums vnk arī ar mazo būs jāiet uz Biķernieku klīniku....
njā, tagad arī man tā skola būs rokā. Bēbis mazs un tagad tikai sākas saskare ar vidādiem speciālistiem, kur mūs sūta, un varu izdarīt secinājumus...
es tieši tāpat domāju - parunāšu vēl ar ģim.ārsti/pediatri + mūsu foršo fizioterapeiti VC4 pirms iet tālāk. Tā jau var visus ārstus beztolkā apstaigāt...
tur tā lieta, ka mans mazais ir priecīgs, laimīgs un kustīgs un viss ir superīgi, bet vajag vienai tādai tantei palauzt bērnam kājas un pateikt, ka tur kaut kas nav.. Neuzticos galīgi.. runāsim ar mūsu fizioterapeiti, kur ejam bobatu. Ja viņa teiks, ka vajag, tad iesim, bet neko tamlīdzīgu neviens mums nav teicis - tieši otrādi! Man šķiet, mazāk vajag vest pie visādiem ārstiem, citādi visu ko nākas dzirdēt...
Bijām šodien ar bēbi pie rehabilitologa biķernieku klīnikā. Līdz šim manu mazo apskatījuši jau kādi 3 fizioterapeiti un neirologs un tas vien ir kā neliels tonuss, tāpēc ejam vingrot uz bobatu. Sākām par maksu pirms tikām pie rehabilitologa. Šorīt dāma paņem manu mazo bēbi, atloka kājas kā tādai vardei un brīnās, ka tur kaut kas nokrikšķ un saka, lai ejam pie ķirurga. Kā ar tādu gaļas gabalu.. Man šķiet, ja galvu pagriestu par 180* tad arī nokrikšķētu!! Mans bērns ir pilnīgi vesels, bet reizēm tie ārsti pataisa par slimiem. Mums ir USG gūžām, uz ko nosūtīja ģimenes ārste vienkārši kontrolei bez redzama iemesla, kas uzrāda visu perfektā kārtībā, bet lūk vajag vienai dāmai palauzt kājiņas un jau seko nākamais gājiens vēl pie ķirurgiem.. Skaidrs, ka tik mazs bērns neļaus to darīt brīvi, bet vajag taču paspiest un lauzt... No sākuma sajuta, ka kaut kas nokrikšķ un ņēmās man roku pielikt klāt, lai es arī sajūtu. Nu - sajutu! Bērns sāk raudāt, ka viņam šitā kājas lauž vaļā. A šī vēl jautā, vai tētis arī gribot sajust - tipa trešo reizi palauzt... Esmu dusmīga, ka var šitā mocīt. Cemme pamatīga. Un kam lai tic? Viņa vienīgā ko tādu pēkšņi saka...