Katru vakaru kā nāk plkst deviņi desmit mazais sāk nepajokam ārdīties. Bļauj, kājas rokas pa gaisu un nomierināt nu nekādi...Esmu jau izmisumā. Visi vēl baida ar to ka dabūs bruku... Mierīgs ir tikai tad ja ļauj gulēt pie krūts. Viņš it kā aizmieg, bet kā ņēm nost un ieliec gultiņā nepaiet ne piecas min kad sākas viss no gala. Daktere bija izraxtījusi k-kādas nomierinošas svecītes bet tās arī neko nelīdzēja. Es nezinu ko darīt ...Ļaut viņam ārdīties...Vai k-kā censties mierināt... Man nekas nesanāk un tad arī bimba pa gaisu:(
esmu diezgan skeptiska par to, vai bērnu maz vispār pie kā var pieradināt. ja viņam par maz un par retu dod to, ko viņš vēlas, tad tiešām sanāk, ka tajās retajās reizēs, kad to saņem, pieķeras un nelaiž vaļā. vai arī otrs variants - vecāki viņu tur pie tām lietām, jo tā ir vieglāk, nelaiž vaļā.
protams, vari neņemt rokās, vari neņemt blakus un vari pat histēriskam nedot krūti, ja tā Tev šķiet pareizāk.
Es cenšos tad viņu atģērbt pamasēt un pavingrināt, bet tad viņš sāk brēkt vēl histēriskāk. Ja nolieku uz punča tad kādu minūtīti ir miers kamēr viņš aprod un tad atkal sākas. Es jau cenšos tad dziļi elpot un padzert tēju, tas man palīdz kaut cik savākties😀 Zinu ka no stresošanas var pienu noraut...
Pietupieni viņam arī patīk, bet tikai netad kad nu jau sākusies histērija. Man jau liekas ka tad vairs nekas nelīdz😥
Mazajam tagad rit ceturtā nedēļa. Un negribas pieradināt viņu gulēt pie sevis gultā gulēt un turklāt vēl pie krūts. Ir jau spilgts piemērs mājās, puikam divi gadi būs un viņš kategoriski atsakās gulēt sava gultā ,guļ tikai ar mammu un pie krūts. Bet citu risinājumu arī neredzu...
Tad jau sanak ,ka mums arī bijusas kolikas, jo raudaja tikai vakara un arī noteikta laika!Bet mums palīdzeja vannina ar siltu udeni.vai iesana ara ar ratiem!
tad liec pie krūts un viss 😀 turi klēpī vai blakus gultā un tā arī guļat, lai ko teiktu "viena tante". par bruku neuztraucies, tik vienkārši jau arī tas nav. ja dikti uztraucies, aizbrauc pie ķirurga, Tev gan, cik atceros, tad Kuldīgā vai Dobelē jāmeklē, ar tik maziņu būs pagrūti. reāli jau var pamanīt, vai tas nabas gredzens ir aizvilcies vai nav.
niķu nav, kamēr bērns neprot runāt, ar raudāšanu viņš pauž emocijas! es vispār neatbalstu vārdu "niķis", jo tā vecāki nosauc to procesu, kad bērnam kaut ko vajag, bet viņš nesaprot, kā to apmierināt un jūtas bezspēcīgs, tā vietā izdomā, ka bērnam neko nevajag, tādēļ viņš par spīti tagad bļauj.
varbūt tās ir kolikas?
āa manai vel patik ja aijāu rokam un dzied,tad vina nomierinās un skatas lielam acim😃
Vairakpadomu ka nomierinat man nav.
Vannā jau lieku...bet tā viņam tik ļoti nepatīk. Tad atkal bļaušana. Es saprotu ka tas ir niķis, jo neļauju pie krūts gulēt. Knupi viņš arī neņem.
mums arī ta bija,kad mazajaibiaj parisnedelinas,ka vakars tanaca niķi virsu,ka nebija nomierinama. mazo varejanomierinat tikai vanna,klat pievienoju specialiberniem paredzetu nomierinosu lidzekli vannai. Ta liekam katru dienu vanina un nikīsi pargaaja!
Katru vakaru kā nāk plkst deviņi desmit mazais sāk nepajokam ārdīties. Bļauj, kājas rokas pa gaisu un nomierināt nu nekādi...Esmu jau izmisumā. Visi vēl baida ar to ka dabūs bruku...
Mierīgs ir tikai tad ja ļauj gulēt pie krūts. Viņš it kā aizmieg, bet kā ņēm nost un ieliec gultiņā nepaiet ne piecas min kad sākas viss no gala.
Daktere bija izraxtījusi k-kādas nomierinošas svecītes bet tās arī neko nelīdzēja.
Es nezinu ko darīt ...Ļaut viņam ārdīties...Vai k-kā censties mierināt...
Man nekas nesanāk un tad arī bimba pa gaisu☹