Vienīgais vīrietis mājās jeb - kā audzināt dēlu bez tēva

Tētis.. cik gan daudz šis viens vārds var nozīmēt, tas ir īpašs cilvēks mazā cilvēciņa dzīvē.. un tikpat labi, šis vārds var nenozīmēt pilnīgi neko, ja mazais cilvēciņš šo vārdu pat īsti nepazīst. Diemžēl, mūsdienu pasaulē tā nav nekāda retā parādība. Un nevienam vairs nav brīnums, ja māmiņa audzina bērnu viena. Un tomēr psihologi, sociologi un pedagogi nekad laikam nepārtrauks strīdus un diskusijas par to, cik gan ļoti bērnam ir vajadzīgs tēvs. Protams, viss ir savstarpēji saistīts. Un viss atkarīgs no situācijas ģimenē, no vecāku attiecībām un no daudz kā cita. Bet jautājums joprojām ir. Īpaši tas saasinās, ja māmiņa audzina dēlu. Tomēr mūsu sabiedrība uzskata, ka zēnam tēvs ir svarīgāks kā meitai. Sieviete, kā daudzi uzskata, cenšas audzināt bērnu pēc sevis, un sieviešu audzināšanas modelis meitenei nav nekas, bet zēnam var kaitēt. Lai gan, patiesībā, tas ir strīdīgs jautājums. Šo tēmu var apspriest mūžīgi, meklējot īsto audzināšanas modeli zēnam.

Apskatīsim 4 svarīgākās situācijas:

1. Ja tēvs aizgājis no ģimenes (vecāki šķīrušies), kā to paskaidrot dēlam.
2. Ko darīt, lai audzinātu bērnu pareizi un no viņa izaugtu īsts vīrietis.
3. Tētis, kas nāk ciemos. Ko teikt, kā rīkoties. Vai tāds bērnam ir vajadzīgs?
4. Jauns tētis ģimenē, vai tas ir jāsaka bioloģiskajam tēvam, un kad to pateikt.

Noticis ir kas nepatīkams, bet tas nav trakākais notikums dzīvē - vīrs no ģimenes ir aizgājis. Esat kļuvuši par atšķirīgiem cilvēkiem, jūs vairs nekas nesaista ar šo cilvēku. Varbūt, ka viņš domā tikai par sevi, varbūt, ka mīl iedzert vai klīst apkārt, kā nu kurā gadījumā. Pārsvarā sievietes neko labu nevar pateikt par saviem bijušajiem vīriem. Paraugieties, ir zināma saistība! Uz visiem laikiem, uz visu dzīvi jūs saista brīnums, kas reiz ienāca šajā pasaule! Un viņš nu nav vainīgs pie tā, ka jūsu vīrs neprot labi gatavot, vai atsakās izslēgt TV, kad jums sāp galva. Tādā situācijā nedrīkst aizmirst par bērnu. Vairumā gadījumu bērni, kad vecāki šķiras, paliek ar mammau. Un te nu sievietei ir priekšā sarežģīts uzdevums - kā paskaidrot dēlam, ka tētis vairs nepārnāks? Nu, protams, ja bērnam ir maz gadu, viņš varbūt arī nesapratīs, kas tad īsti atgadījās. Bet tik un tā jutīs - mammas nervozitāti, jo bērni ļoti jūt emocionālo stāvokli ģimenē.

Bet bērnam, kas ir vecāks, nāksies paskaidrot. Protams, nav jāiedziļinās problēmās, bet tik un tā. Bērns iet uz dārziņu, skolu, ap viņu ir daudz citu bērnu, kas apspriež savus vecākus, stāsta par tēti, tāpēc jautājums "kur ir mans tētis" nebūs nekāds brīnums. Šim jautājumam mammai jābūt gatavai. Un atbildēt uz to vajag pēc iespējas pareizāk. Un atkal, apstākļi var būt atšķirīgi. Dažas mammas saka, ka tēti aizbraukuši tālā komandējumā, bet viņi tik un tā mīl bērnus un skumst pēc viņiem, dažas mammas saka tieši - viņam ir cita ģimene un citi bērni. Jo vecāks bērns, jo vieglāk viņam būs paskaidrot par tēti. Un tas, ka viņš ir vienīgais palikušais vīrietis ģimenē, ir jāsaka arī bērnam.

Bieži mammas audzina savus dēlus tā, lai viņi kļūtu par ideāliem. Dažreiz aizmirst, ka ideālu cilvēku nav. Un tas, ka dēla raksturā ir arī sievišķīgās iezīmes, būtu jāuztver kā norma. Mūsdienīgas meitenes, tieši otrādi, priecāsies, ja viņām būs vīrs, kas saprot visas sieviešu problēmas. Vientuļās māmiņas uzdevums - izdarīt tā, lai dēls justos kā pilnvērtīga sabiedrības sastāvdaļa, un viņam nevajadzētu kautrēties par to, ka viņam nav tēva. Un nekādā gadījumā nedrīkst bērnam skaidrot, ka viņam tagad ir visā mammai jāpalīdz, un tas jādara būs lielākā mērā tad, kad viņš paaugsies. Kad tādi zēni izaug, viņi vai nu vēlu apprecas, vai arī neapprecas vispār, jo jau no bērnības ir "ieprogrammēti" palīdzēt mammai, un viņiem neviens cits, kā tikai mamma nav vajadzīgs. Vientuļajām mammām jādomā par savu dēlu nākotni un to, ka arī viņiem ir jāiemācās izveidot pašiem savas ģimenes. Viss noslēdzas bērnībā, un ir svarīgi nepalaist tādus brīžus garām. Ja bērnu audzina pareizi, nākotnē no viņa sanāks gādīgs tētis.

Lai bērns justos laimīgs, arī mammai jābūt laimīgai, skaistai, jautrai, viņa nedrīkst ar naidu runāt par citiem vīriešiem. Mamma būs laimīga, un arī bērniņš augs jaukā, laimīgā atmosfērā. Protams, grūti ir no dēla noslēpt visas problēmas, bet tas nebūt nav jādara. Esiet ar viņu atklāta (ņemot vērā bērna vecumu), pieradiniet pie mājas darbiņiem, paslavējiet, uzsveriet, ka viņš ir rūpīgs, gādīgs dēls, un ka labi palīdz mammai, tātad - no viņa izaugs lielisks cilvēks.

Pilnībā atņemt dēlam vīriešu sabiedrību nevajag. Ja jums ir brāļi, vecāki radinieku bērni vai vienkārši draugi - vīrieši, pēc iespējas biežāk ļaujiet dēlam ar viņiem pabūt kopā - lai iesaistās auto remontdarbos, lai dodas makšķerēt, paskatās futbolu. Amerikā vientuļās māmiņas par auklītēm pieņem jaunus stundentus. Mūsu valstī tādas prakses vēl nav, bet nebūtu slikti, jo ieguvēji būtu tieši mūsu bērni.

Dažkārt šķirtie tēvi izrāda vēlmi tikties ar saviem dēliem, un vientuļajai mammai nebūtu jāstājas pretī (viss protams, atkarīgs no situācijas, jo gadās, ka labāk būtu, ja dēls netiktos ar tēvu). Un, ja bijušais vīrs nāk ciemos pie dēla, centieties neizrādīt atklāti savu attieksmi pret sava dēla tēvu. Bērnam nav jāzin, ka joprojām dusmojaties uz šo vīrieti un viņu nevēlaties redzēt. Šajā situācijā jādomā tika par bērnu! Viņam ir ļoti svarīgi tikties ar tēti, lai arī tā ir tikai reize mēnesī, bērns gaida viņa atnākšanu. Un pat, ja ģimenē nav pieņemts runāt par tēvu un jūtām pret viņu, bērns sirds dziļumos tik un tā jūt mīlestību pret šo cilvēku. Svarīgi ir ļaut bērnam saprast, ka tētis nav ģimeni pametis dēla dēļ, jo bērni nereti uzskata sevi par pieaugušo problēmu. Dēlam var teikt, ka viņam ir gādīgs tētis, bet viņš ir aizņemts sarežģītā darbā, tāpēc reti nāk ciemos.

Ieciklēties tikai uz bērna audzināšanu arī nevajadzētu, agri vai vēlu vientuļā māmiņa var satikt cilvēku, kas gribēs kļūt par daļu no viņas ģimenes. Un tas būtu noderīgi jums visiem. Ja bērniņš ir mazs, lai saprastu, kas noticis ar iepriekšējo tēti, jaunais tētis viņam kļūs par īsto. Nav taču svarīgi, kas ir bērna bioloģiskais tēvs - radītājs, svarīgi ir, kurš bērnu audzina. Te, protams, rodas problēmas, bet arī tās ir atrisināmas. Ja bērns nekad nav redzējis savu īsto tēvu un nezina, ka mammas vīrs nav īstais tētis, tad nevajag traumēt bērna psihi. Patiesībsakot, protams, to nāksies kādreiz darīt. Bet būtu vērts pagaidīt. Ja bērns jau bijis samērā liels, kad vientuļā māmiņa izgājusi pie vīra otrreiz, var vienkārši paskaidrot, ka tagad jauno ģimenes locekli viņš var saukt arī par tēti, ka šis cilvēks dzīvos kopā ar viņiem, rūpēsies par viņiem un centīsies kļūt par īsto tēti. Tāpat būtu jāpasaka, ka bērnam netiks liegts tikties arī ar īsto tēti.

Kopumā, lai arī kas būtu skāris jūsu ģimeni, vienmēr jāatceras, ka bērniem jādod tikai pats labākais un jaukākais, kas mums ir. Un vientuļās māmiņas - tās ir ļoti spēcīgas sievietes, kas izšķīrušās par labu svarīgam un atbildīgam solim, izvēloties bērnu audzināt vienas. Atliek vien novēlēt pacietību un izturību, laimi un veiksmi šajā grūtajā darbā!

Māmiņu Klubs