SuperBēbis 2020: Hip urā! Trīs mēneši ir klāt

Pienākuši maģiskie trīs mēneši. Klīst leģendas, ka ap šo laiku beidzas kolikas, bērns kļūst mierīgāks un beidzas neizprotamā bļaušana. Neesmu gan saskārusies ar bērna kolikām, bet jāatzīst, ka Odeta ir kļuvusi mierīgāka, varu paredzēt dienas ritmu un aptuveni saprast kādas ir viņas zīmes pie konkrētām vajadzībām. Kas vēl jauns? Hmm...

Uz mēneša bildītes taisīšanu, Odetai uzvilku 68. izmēra H&M komplektiņu, kurš par brīnumu, der ideāli. Pirka vīrs, viņam laba gaume.

Liekas, ka tagad es saprotu lietu kārtību un Odeta saprot lietu kārtību. Mums ir izveidojies lielisks sadarbības plāns. Viņa saprot, ka tētis ņems rokās un nēsās viņu apkārt, tad viņa redzēs interesantas lietas un vietas, kuras mamma nerāda. Mamma ir apnicīgāka un nenēsās viņu uz rokām, drīzāk liks mazliet uzgaidīt, ja redzēs, ka lieta nav tik traki svarīga. Bet tik tiešām - pēc Odetas "valodiņas" un dažādas tonalitātes spiedzieniem, kliedzieniem, var saprast, cik ļoti situācija ir steidzama. Var saprast, kad Odetai ir garlaicīgi un viņa vēlas parunāt ar kādu, var arī saprast, kad viņa ir aizrauta un sajūsmināta. Emociju gamma pieaug un Odeta ar katru dienu kļūst ekspresīvāka. 

Mēs visi daudz runājam ar viņu. Kad man nav ko stāstīt, tad es atkārtoju vārdu rindas - kāpostiņš, burkāns, zirnītis, pieniņš. Pārtikas produktu nosaukumi viņu nesajūsmina tik ļoti kā šī rinda - kleitiņa, kurpītes, ķemmīte. Smaids uzreiz lielāks. Bet uzskatu, ka tiešām ir svarīgi runāt ar bērnu jau no pašas dzimšanas. Mācīt valodas skanējumu, mutes kustību. Kārtīgi uzsveram zilbes un stāstam ar izteiksmi, lieti noder arī palasīt grāmatu. Ar pirmo bērnu man šis gāja grūtāk, jo nezināju kā runāt ar bērnu, laika gaitā sapratu, ka ir svarīgi runāt vispār. 

Iepriekš minēju, ka pielietoju aplikāciju the wonder weeks, kura atspoguļo bērna attīstības fāzes. Tad nu lūk - tur var arī redzēt pelēkos periodus, kuri apzīmēti ar draudīga mākonīša ikonu, ik pa laikam uzmetu acis un noskurinājos, ka 12. nedēļā būs gaidāma apokalipse un trīs Odetas garastāvokļa jātnieki. Kad jau pienāca liktenīgā nedēļa, secināju, ka bija tikai viena diena, kurā viņa bija kašķīgāka un tas, visticamāk, bija tādēļ, ka bijām izbraukuši darīšanās. Tiklīdz ir nojaukts ritms, tas būtiski ietekmē garastāvokli, tādēļ rēķināmies, ka būs vajadzīga papildus uzmanība. Kopumā krīzes nedēļa pagāja ļoti mierīgi, viņa gulēja mierīgāk un ilgāk, reti kašķojās un ātri aizmiga, kas bija pretēji iepriekš piedzīvotajam, jo Odeta kādu periodu gulēja tikai 40 minūtes, tad bija augšā, paspēlējās un atkal devās savā 40 minūšu guļā, bija nemierīgāka. 

Precīzi nezinu kāds ir Odetas svars, bet sverot uz mājas svariem, jāsecina, ka tie ir seši kilogrami. Tātad svars aug labi un to var just, jo meita ir izaugusi no daudzām drēbēm  un rokās tik ilgi arī nenoturēsi. Atrodam arī jaunas pozas kā nēsāt meitu, lai visiem ērti un labi. Pozai jābūt arī tādai, lai meita var redzēt apkārt notiekošo. Īpaši interesants viņai šķit brālis un brāļa straujās kustības.

Odetai ir parādījusies interese par Gustava mašīnām, kuras noliekot viņai blakus, labprāt pastumj ar vienu roku. Mantas rokās vēl īsti netur, bet roku kustības koordinē. Īpaši mīļa viņai ir sarkana lapsa ar kuru labprāt runājas. Viņu komunikācijā, kura gan ir vienpusēja,  tiek novērota visa emociju gamma - mīlestība, rūpes,dusmas, neizpratne. 

Esmu novērojusi, ka Odeta ļoti siekalojas, tādēļ par must have aksesuāru ir kļuvusi lacīte, kura uzsūc siekalu plūdus. Nezinu vai tas signalizē par zobu nākšanu, bet siekalas plūst aumaļām. Pagaidām smaganās nekādas izmaiņas nenovēroju.

Runājot par slapjumiem, jāpiemin, ka mazajai dāmai ļoti patīk vanna un esam mazo vannu nolikuši malā. Ejam kopā lielajā vannā un šis process viņai liek ļoti sparīgi kustināt kājas un rokas. Edijs viņu ir sācis saukt par mazu breksi. Laikam salīdzināt ar zivīm, ir tāds makšķernieku ieradums. Gaidām, kad varēsim iet uz mazuļu peldēm, jo ūdens ir lielisks veids kā atslābināties. 

Vēl priekšā ir pediatra vizīte, kurā svērsim un mērīsim mazo dāmu, trīs mēnešu vizīte paies mierīgāk, jo nebūs nepatīkamās potes, bet arī tās Odeta pārcieš ļoti mierīgi. Protams, dūriens divu mēnešu vizītē bija dikti nepatīkams un lika piebļaut visu bērnu nodaļu, bet sāpe ātri aizmirsās. 

Gaidām siltāku laiku un sauli, lai var vairāk laika pavadīt pie jūras. :)