16.04 18:00-20:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 11
Sveiciens, dārgās māmiņas, jums Jaunajā 2014.gadā! Manai Aminai ir vairāk kā 3 nedēļas, un ir tāda sajūta, ka stāvoklī es biju ļoti sen, un vispār, šajā jaunajā statusā esmu jau labu laiku.
Bet redzu, ka tā ir visiem, pirmais mēnesis ir tāds garš, un neatkarīgi no tā, vai bija viegli vai sarežģīti, vienkārši laika izjūta ir tāda, un pēc tam tas sāk skriet un laiks vienkārši tā lido, ka nepagūsti pat pamanīt, kā bērns jau izaudzis.
Svētki ir galā, sākas ierastā ikdiena. Jau 1.janvārī, kā traka, skraidīju ar dzīvokļa uzkopšanas līdzekļiem pēc svētkiem. Vīrs gulēja dīvānā, cīnījās ar dedzināšanas sajūtu vēderā pēc pārēšanās iepriekšējā dienā, un es nevarēju atrast sev vietu, bija vēlme izdarīt visas mājas lietas.
Kas mani pazīst, tās noteikti brīnīsies. Kāpēc? Es vienkārši agrāk biju samērā slinka, un man vispār vienmēr bija vienalga, ja kaut kur kaut kas mētājās, kā arī vienalga, cik ilgi tā lieta tur atrodas, līdz vīrs sāka jau atklāti ar pirkstu norādīt uz vietām, kuras būtu laiks sakopt. Bet es uz viņu par to dusmojos, jo viņš nepamanīja globālos dzīves priekus, no kuriem novērsa uzmanību sadzīve.
Un kas tad noticis, tagad pati tāda esmu. Mani tracina netīru, nemazgātu trauku skats izlietnē, izmētātas lietas, krūzītes uz galda. Man nav laika un spēka, bet es saņemos un ieviešu kārtību, kamēr Amina šūpulītī guļ, līdz viņa sāk kliegt, un pēc tam es turpinu darbu ar jau slingā iesietu mazulīti. Un dusmojos, dusmojos par to, ar kādiem cūkām es dzīvoju.
Vai tas ir kāds īpašs pēcdzemdību sindroms vai? Ar pirmo bērnu man tāda nebija, iespējams, tāpēc, ka dzīvojām pie mammas un man nevajadzēja rūpēties par tīrību mājās, vienmēr bija, kas kaut ko savāc, pagatavo, izmazgā utt. Un, kad sākām dzīvot atsevišķi, Maksītim bija jau gads, un tad sākās sadzīve.. Vīrs jau jokoja, ka, ja līdz kāzām mēs būtu dzīvojuši kopā, viņš ar mani neprecētos.
Bet varbūt izmisušās mājsaimnieces sindroms nāk ar gadiem, un principā esmu tādā vecumā,kad normāli cilvēki sāk būvēt attiecības un dažkārt dzemdē pirmo bērniņu. Nu, vienkārši, man viss tā ātri sanāca, uz 23 gadiem man ir jau divi bērni. Jebkurā gadījumā, kaut kā prieku man neizraisa mana jaunā dīvainība, jā, un vīrs arī nav pārāk priecīgs. Samērā slinkas skaistules vietā viņam tikusi mūžam dusmīga resnule, toties - tīrā dzīvoklī.
Tad nu gaidu, drīz viņš atkal sāks doties uz darbu, Maksītis uz dārziņu, un es ar savu tīrīgo dzīvokli un gatavajām vakariņām varēšu skumt un gaidīt viņu mājās..
Kādas izmaiņas jūs savās rakstura iezīmēs, ieradumos pamanījāt pēc dzemdībām?
VAI TAS PĀRIET?
Visiem patīkamu dienu!
Jūsu Sabīne,
Aminas un Maksimiliāna mamma
IZVEIDO SAVA JAUNDZIMUŠĀ KOLĀŽU ŠEIT->>>
Kļuvu kārtīgāka, kopš lielāko daļu laika pavadu mājās. Kad strādāju, mērens haoss netraucēja, nebija laika uz to skatīties. Katru dienu gan mazgāju vienīgi koridoru, kur ienākam ar āra apaviem, pārējās grīdas ne biežāk kā reizi nedēļā. Bet piekārtoju katru dienu - salieku visu pa vietām.
Vīrs ir kārtīgāks nekā es, vienmēr nomazgā un noslauka visus traukus un notīra virsmas virtuvē.
Priecājos, ka man nav liela platība (67 m2 dzīvoklis), bet vispār ļoti gribu trauku mazgājamo mašīnu, veļas žāvētāju un i-robotu. Diemžēl dzīvoklis īrēts, pārbūvēt virtuvi negribas...
Piederu pie cilvēkiem, kas uzskata, ka ir daudz patīkamākas un lietderīgākas nodarbes nekā mājas beršana 😀
Ari es esmu no kartibu milosajam sievietem! Kamer bija tikai delins, ar visu tiku gala, bet sobrid ar diviem mazajiem dazkart liekas, ka rokas par isu 😀 varu priecaties par vira atbalstu, tiesi vins bija tas, kurs ierosinaja, lai atrodu kadu uzticamu cilveku, kas sadzives lietas palidzetu! Un nu vairak ka menesi priecajos, ka lielie velas kalni tiek loti rupigi sagludinati, si rupe no maniem pleciem ir nost 😀 Vajag meklet risinajumus, lai kadi tie butu, lai ikdienu padaritu vieglaku😉😉😉😉
Man arī pielipa šis "sindroms", reizēm jau šķiet, ka esmu pedante .. 😃 Visu - pilnīgi visu gribas noberzt, notīrīt, noslaucīt u.c. Draugs saka, ka man slota "pakaļā" (atvainojos)* ieaugusi .. 😃😃
Kārtoju māju katru dienu .. Ja mazā neļauj pa dienu, tad esmu kārtojusi visu arī naktī .. 😈 Nezinu cik ilgi šis sindoms vilksies - mazajai jau 10mēn.. 😃 Arī iepriekš patika kārtība, bet saprotu, ka pašlaik tas ir par daudz, bet es nevaru tā vienkārši pateikt - nē, es šodien nekā nedarīšu .. 🤔