Pietiekami laba mamma?

Kura mamma gan negribētu būt labākā mamma pasaulē?! Esot gaidībās, domā par to, kā mīlēs savu bērnu, audzinās veselu, dziedās šūpuļdziesmas un lasīs pasakas, pavadīs daudz laika svaigā gaisā, apskaus un mierinās, nekad neteiks „pagaidi”, vienmēr būs laika bērna jautājumiem, mācīs paust emocijas.

Visu šo garo mammas pienākumu sarakstu atbalstīs gudras grāmatas un raksti, piesaistes vecāku teorijas skolotāji, nesen dzemdējušās draudzenes un pat kolēģi, kuri nepiekrītoši sarauks uzacis, izdzirdot par vēlmi ātrāk atgriezties birojā. Vārdu savienojumu „būt labai mātei” priekšā, lai arī ko tie sevī slēptu, kaut kā izgaist vienlīdzīgas iespējas, karjeras mērķi un pat mīlestība pret sevi. Nu, bet, ja jūs alkstat pēc kaut kā, kas neatbilst ideālas mātes standartiem (piemēram, uz dažām stundām vai nedēļas nogali aizbēgt no mājām, necelties naktī, ietīties segā īdz ausīm, ceļot, ienirt sociālajos tīklos un atslēgties no mājās darbiem) – jūs varētu sagaidīt tik ļoti tipisko teicienu: „Nevari paciesties, kamēr bērni izaugs?”

Kad piedzima mūsu pirmā meita, pirmajos mēnešos šķita viegli visu uzmanību veltīt viņai. Man pat gribējās to darīt. Vēlāk es atgriezos pie ierastā komunikācijas virpuļa, uzņemoties jaunus vaļaspriekus un pat papildu aktivitātes. Un es turpināju vērot dažas savas draudzenes, kuras, satiekoties ar mani, turpināja būšanu kopā ar saviem bērniem. Reaģēja uz katru viņu kustību vai vārdu, visu savu uzmanību teikuma vidū varēja koncentrēt uz bērna vajadzībām. Es pat biju mazliet greizsirdīga par šādu pašaizliedzību. Tad sāku domāt, ka ir sievietes, kuras ir radītas mātes lomai, un manis pašas „labās mammas” limits beidzās gluži kā bezmaksas izmēģinājuma versijas mēnesis. Kas nosaka to, ka vienām mammām izdodas būt „labām”, bet citām vismaz laiku pa laikam nolaižas rokas un sāk mocīt sirdsapziņa?

Mamma un vainas apziņa ir gluži kā cepta maize un ķiploks, ziema un vilnas zeķes vai vasara un brīvdienas. Mammas apšauba sevi, šausta ar jautājumiem, vai ir gana labas. Ja strādā, tad pārmet sev, ka pārāk maz uzmanības velta bērniem, ja ir kopā ar viņiem – varbūt nepietiekami labi kaut ko dara un kaut ko neprot. Un vēl, ka pārāk maz rūpējas par sevi, aizmirst savu otro pusīti. Vainas sajūta un bažas, vai esi laba mamma noteikti nav tikai šo steidzīgo un ideālās mammas tēlu veidojošo laiku izaicinājums. Jau 1953. gadā britu pediatrs un psihoanalītiķis Donalds Vinikots (Donald Winnicott) veica pētījumu, kurā novēroja tūkstošiem bērnu un viņu mātes un secināja, ka bērni ir tikai uzvarētāji, ja viņu mātes liek viņiem nedaudz vilties. Šeit, protams, nav runa par pamatvajadzību neapmierināšanu, bet gan par situācijām, kad mamma uz bērna pieprasījumu nereaģē uzreiz, kad gatavo to, kas viņam nepatīk, kad pierunā viņu dalīties ar savu rotaļlietu ar kādu citu. Tādā veidā viņu pieviļot, es sagatavoju savu bērnu dzīvošanai sabiedrībā, kur ne viss ir ideāli un ne viss notiek tā, kā vēlētos. Ja bērns nekad nesaskaras ar grūtībām, ja blakus vienmēr būs spilvens, ko būs sagatavojusi mamma, viņš nekad nezinās, ko nozīmē būt garlaikotam, dusmīgam vai skumjam. Vissvarīgākais, ko ir iemācījusies pietiekami laba māte – tā ir spēja tikt galā ar dažkārt nelielām, dažreiz sāpīgām problēmām.

Būt labai mātei – tas ir būt pietiekami labai mātei. Nevainojamība nav izeja. Pat zelta zivtiņa piepilda tikai trīs, nevis visas vēlmes. Reiz es lasīju izteikumu, ko atceros vienmēr, kad sāku sev pārmest: „Nav svarīgi, cik ļoti jūs censtos, jūsu bērns tāpat piedzīvos savas bērnības traumas. Tu esi pati labākā māte savam bērnam. Labākas viņam tiešām nebūs.”

Neatkarīgi no tā, vai vēlaties būt ideāla mamma, kas pasargās no visa, vai pietiekami laba mamma, kas ļauj bērnam pašam atklāt, ka dzīve nav tikai rožaina – tas notiks ar laiku. Tiesa, pirmajos mātes mēnešos šādu domu ir maz – tās visas ir veltītas mazulim. Bet arī tad ir svarīgi nezaudēt prātu un atrast laiku sev un mīļotajam cilvēkam. Izdomāt rituālus, kas ļauj sevi palutināt, un dažādus trikus, kas ietaupa jūsu laiku. Uzturēt kārtību mājās palīdzēs burvju kaste katrā istabā, kurā jūs varēsiet ātri ievietot izmētātos priekšmetus un tādējādi samazināt nekārtību sev apkārt. Ja jums pietrūkst laika, lai ieietu dušā – jūs izglābs sausais šampūns, jo skaisti mati vienmēr uzlabo noskaņojumu. Vēl viens laika taupīšanas veids – maisījumi un Akvilės ūdens. Tas tiek iegūts pilnīgi dabīgi, bez jebkāda kontakta ar vidi un ir absolūti tīrs. To nav nepieciešams vārīt, pietiek tikai sasildīt līdz ķermeņa temperatūrai.

Vēlu veiksmi un neesiet pārāk labas! Mamma G.

Uzzini vairāk par Akvile – Facebook  un Instagram!