17.05 10:00-16:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Pētījuma autore Sociālo zinātņu maģistre Ieva Use-Cimmermane
Pēdējos gadus Latvijā dzimuši par aptuveni 20% mazāk bērnu salīdzinot kā tas bija piecus gadus atpakaļ. Daļēji dzimstības samazinājumu noteicis mazāks reproduktīvā vecumā esošo sieviešu skaits, tomēr šis dzimstības krituma periods sakrīt arī ar laiku, kad būtiski samazinājušies iedzīvotāju ienākumi kā ekonomiskās situācijas valstī kopumā, tā arī Latvijā īstenotās fiskālās un sociālās politikas dēļ. Ja ģimene šo finansiālo apstākļu vadīta pieņem lēmumu bērna radīšanu atlikt uz vēlāku laiku vai nolemj nepaplašināt ģimeni, tad ilgtermiņā tas būtiski samazina dzimstību valstī kopumā.
Ienākumu samazinājums ģimenēs
Krīzes gados strādājošo vecāku ienākumi darbaspēka nodokļu palielināšanas rezultātā tika samazināti vidēji par 5-6%. Ģimeņu ienākumus vēl vairāk samazināja arī citi ekonomiskie apstākļi, piemēram,
- tika samazinātas algas (vidēji par 24% jeb LVL 46 uz katru personu mājsaimniecībā),
- pieauga bezdarbs (katrs piektais vīrietis un aptuveni 14-15% sieviešu 2009. un 2010. gadā bija bez darba),
- tika palielināta PVN likme (no 18% uz 21% 2009. gadā un līdz 22% 2011. gadā) un samazināts pakalpojumu un preču loks, kam tiek piemērota samazinātā PVN likme,
- tika ieviests nekustamā īpašuma nodoklis dzīvojamām platībām un mājokļiem,
- tika palielināta auto transporta nodeva.
Valsts atbalsts pabalstu veidā, kas daļēji kompensētu ienākumu kritumu māmiņai vai tētim auklējot bērnu un nestrādājot, 2011. gadā tika samazināts vidēji par 11% (ģimenēs ar zemu ienākumu līmeni par 10%, bet ar augstu ienākumu līmeni – pat par 29%).
Apzinoties, ka, ģimenē ienākot bērnam, pieaugs izdevumi pārtikai, transportam, apģērbam, apaviem un arī citās ģimenes budžeta pozīcijās, vecāki nevarēja paļauties, ka spēs segt visus izdevumus paralēli sarukušajiem ienākumiem un samazinātam valsts atbalstam.
Bērna pieskatīšana un vecāku atgriešanās darba tirgū
Vairāki starptautiski pētījumi liecina, ka dzimstības līmenis ir augstāks valstīs, kurās vecākiem ir viegli savienot darba un profesionālo dzīvi un ir nodrošināti visaptveroši bērnu aprūpes un pieskatīšanas pakalpojumi.
Latvijā vecākiem atgriešanās darbā bieži ir izaicinājums:
- pirmkārt, bērnudārzu garo rindu dēļ,
- otrkārt, pēc bērna gada vecuma aptuveni par trešdaļu samazinās ģimenes ienākumi, samazinoties pabalstu apjomam, bet bērnudārzs ir pieejams tikai no bērna 1,5 gadu vecuma,
- treškārt, strādājot kaut dažas stundas nedēļā paralēli bērna auklēšanai, vecāki pilnībā zaudē vecāku pabalstu, kas būtībā aizvieto viņu ienākumus, kamēr nevar pilnībā atgriezties darbā un pelnīt paši, jo auklē zīdaini.
Valsts atbalsta politika
Latvijā ir ļoti plašs sniegto pakalpojumu klāsts vecākiem un bērniem, tomēr to apjomi gandrīz visās pozīcijās ir minimālā apmērā salīdzinot ar Eiropas vidējo līmeni. Statistikas dati. Valsts atvēlētā finansējuma apjoms ģimenēm un bērniem 2010. gadā Latvijā bija 1,5% no IKP, kamēr Eiropā aptuveni 2,7% no IKP valstīs ar augstu dzimstības līmeni (kopumā 15 valstis) un 2% no IKP valstīs ar zemu dzimstības līmeni (kopumā 10 valstis).
Starptautiski pētījumi rezumē: valsts atbalsta politikai ir būtiska loma dzimstības veicināšanā un labāku sociālo apstākļu nodrošināšanā nākamajām paaudzēm. Atbalsta politikai jābūt prognozējamai un stabilai, tā ir kā signāls – būt par vecākiem un audzināt bērnus ir svarīgi un ka vecāku centieni valstī tiks novērtēti.
Stabilizējoties ekonomiskai situācijai Latvijā, arī uz personīgo nākotni un ģimenes iespējamo paplašināšanos potenciālie vecāki var raudzīties pozitīvāk. Ja vadās no starptautisko organizāciju ieteikumiem, valsts var stimulēt laiku, kad ģimene pieņem lēmumu radīt bērnu, nodrošinot pietiekamu atbalstu iespējami tuvāk bērna dzimšanai (grūtniecības laiks un bērna pirmais dzīves gads). Līdzīgs efekts ir arī pilnībā apmaksātu bērna pieskatīšanas pakalpojumu nodrošināšanai valstī. Valsts atbalsts, kas tiek sniegts ilgtermiņā pabalstu veidā, dod pozitīvu, tomēr salīdzioši nelielu ietekmi uz dzimstības līmeni valstī attiecīgajā periodā.
Kopsavilkuma secinājumi
Ņemot vērā būtisko iedzīvotāju ienākumu samazinājumu Latvijā un izdevumu pieaugumu ģimenē ienākot bērnam, valsts finansiālam atbastam un noteiktu valsts apmaksātu pakalpojumu nodrošināšanai ģimenēm ar bērniem ir nozīmīga loma dzimstības veicināšanā.
Pētījumā tika secināts, ka ģimenes ienākumi būtiski samazinās bērna dzīves otrajā gadā. No finansiālā aspekta tieši ģimenēs ar zemu ienākumu līmeni situācija kļūst īpaši sarežģīta, jo ģimene nevar atļauties noalgot auklīti mazuļa pieskatīšanai un vienlaikus – nevar ilgstoši atļauties dzīvot vairāk cilvēku ģimenē ar mazāk kopējiem ienākumiem. Ja valsts finansiāls atbalsts noteiktā apjomā tiktu saglabāts arī no bērna 1 līdz 1,5 gadu vecumam, tas vecākiem dotu iespēju veiksmīgāk atgriezties darba tirgū un nodrošināt ienākumus pašiem.
Otrs secinājums rāda, ja māte kaut uz daļēju slodzi atsāktu darba gaitas līdz bērna gada vecumam (tādējādi pakāpeniski atgriežoties darba tirgū un arī veltot laiku ģimenei un bērna auklēšanai), viņa uzreiz zaudē pilnu vecāku pabalsta summu. Ja vecākiem būtu iespējas izvēlēties proporcionāli darba slodzei saņemt daļu no vecāku pabalsta, tas ne tikai atbalstītu vecākus nezaudēt savas profesionālās iemaņas un veiksmīgāk atgriezties darba apritē, bet arī veicinātu legālu nodarbinātību valstī.
Raugoties tālākos bērna dzīves posmos pētījumā secināts, ka valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem Latvijā šobrīd ir viens no zemākajiem Eiropā – 8 lati mēnesī. Ja ģimenes valsts pabalsts tiktu diferencēts atkarībā no bērnu skaita ģimenē (to no 2015. gada paredz likums), ja jau no nākamā gada tiktu būtiski palielināts atvieglojums par apgādībā esošiem bērniem stradājošiem vecākiem un ja bērniem reāli tiktu nodrošināta bezmaksas izglītība skolā un nodrošinātas brīvpusdienas, tas būtu nozīmīgs valsts atbalsta devums ģimenei un būtu arī veicinošs priekšnosacījums vieglāk pieņemt lēmumu radīt ne tikai vienu, bet vairākus bērnus nākotnē.