Mammu socializēšanās

Laikā, kad dzima Olivers, man bija ļoti liels prieks par draudzību, kas izveidojās ar dažām Olivera vienaudžu mammām. Mūsu draudzība turpinās joprojām, un es esmu ļoti pateicīga par to! Ar pirmo bērnu ir ļoti svarīgi, lai ir kāds ar ko dalīties ikdienā, kāds, kam pajautāt vai kopā apspriest jautājumus, kas radušies ikdienā ar bēbīti, jo mums visām šī bija jauna pieredze.

Šis atbalsts un saziņa ar šīm meitenēm man bija ļoti neatsverama ikdienas sastāvdaļa. Bija tik daudz jauna un nezināma, ahh!                                                                Meitenes, es zinu, ka Jūs šo lasāt, paldies, ka bijāt un esat joprojām!

Šobrīd nav viegli, patiešām nav viegli. It sevišķi tāpēc, ka šī ir jauna pieredze. Šajā posmā ir ļoti viegli apjukt un krist panikā. (Nenoliegšu, šo divu mēnešu laikā, ne reizi vien esmu bijusi pilnīgi izsmelta un pilnīgi apjukusi no neizpratnes kā rīkoties kādās konkrētās situācijās). Jo diemžēl ikdienā tā laika ir tik cik nu viņš ir. Laiks, kurš, kaut kā ir jāmēģina sadalīt starp abiem bērniem un vēl taču arī vīrs, ko nedrīkst aizmirst. Bet mēs tiekam galā, mācāmies no kļūdām un cenšamies nepieļaut jaunas. Pēc kāda laika uz šo visu atskatīsimies ar smaidu un pateiksimies par šo pieredzi, kas rūdīja mūsu raksturus un audzināja kļūt par vēl labākiem vecākiem!

Tieši tāpēc arī tagad, ar otro mazuli, ir ļoti svarīgi atrast domubiedrus, draudzenes, ar ko dalīties ikdienā. Uzmundrināt vienai otru, palīdzēt, dalīties padomos un taml. Lai gan man bērniem ir tikai 1,8 gadu starpība un tas taču bija tik tikko, kad Olis bija maziņš, un šim visam jau ir iets vienreiz cauri, man ir sajūta, ka šis ir pirmais bērns, jo viss atkal liekas kā jauns, aizmirsts un šis tas pat nekad nepiedzīvots!

Šoreiz tā sagadījies, ka mēs esam astoņas. Un visām šis ir jau otrais, trešais vai pat ceturtais mazulis. Tāpēc mūsu ikdiena dalās dažādos pārbaudījumu posmos, ne tikai par tradicionāliem bēbīšu jautājumiem, bet piemēram arī - kā tikt galā ar vecāko bērnu greizsirdības izlēcieniem, vai kā iemācīties sadalīt laiku starp visiem ģimenes locekļiem, lai neviens nejustos apdalīts, atnestiem vīrusiem no skolas/bērnu dārziem u.c.

Parasti pirmos mēnešus mazulīšus mēdz mocīt puncīšu sāpes un arī pludmales sezona vairs nav aiz kalniem. Tāpēc ikdienā ļoti piedomājam, pie tā ko ēdam, turam sevi grožos. Bet mēnesī reizi, mēs esam nolēmušas taisīt satikšanos, kas pagaidām arī veiksmīgi izdodas! Un šajās randiņu reizēs mēs “grēkojam”, tā ir diena mums, atļaujamies ēst visu, ko sirds kāro. Neko sev neliedzam! Jo, nu, būsim reālas, tak nevar visu laiku dzīvot uz griķiem, ir taču arī jāpalutina savas sirsniņas ar kādu gardumu.

Man ir milzīgs prieks par šīm lieliskajām sievietēm, ko katru dienu iepazīstu aizvien labāk. Milzīgs prieks par šīm ikdienas kopā būšanām sociālajā vidē un arī klātienē.

Par lieliskām mammām un burvīgajiem mazuļiem!