Māmiņas Elīna pieredze, audzinot dēliņu un meitiņu

Ģimenēs, kurās aug abu dzimumu bērni, visspilgtāk var redzēt to, kādas īsti ir atšķirības starp mazajām meitenītēm un mazajiem puisēniem. Tāpēc arī mums, vecākiem, vēlams respektēt savu bērnu dzimuma iezīmes. Māmiņa Elīna saprot – mani bērni patiesi ir atšķirīgi un nav šaubu, kurš ir puika un kura ir meitene.

Kā atzīst Mika Toma un Lauras Luīzes māmiņa, tā kā starp bērniem ir 5 gadu starpība, viņa par to jūtas īpaši laimīga, jo šo 5 gadu laikā ir kļuvusi vecāka un daudzās lietās iemācījusies paskatīties no citiem aspektiem, ņemot vērā, ka zēni un meitenes atšķiras.

Vislielākā atšķirība šķiet tas, ka Laura Luīze piedzimusi kā īsta princese: "Viņa izvēlas uzmanību, uzvedas kā princesīte un koķetē šajā vecumā ar tēti un brāli." 

Māmiņa Elīna ar lielu pietāti izturas pret savu bērnu dzimumu un skaidri zina, ko darīt, lai palīdzētu savai meitiņai ar laiku sevi apzināties kā topošo sievieti un dēlām kā topošo vīrieti.

"Es viņu audzināju ar lielu apziņu, ka es audzinu vīrieti apsverot tās lietas, kuras vēlos redzēt vīrietī, kas izaug manu acu priekšā," atzīst māmiņa Elīna. "Pēc manām domām vīrietim jābūt ar lielu atbildības sajūtu pret ģimeni, ar lielu cieņu pret sievieti, darba spējām, labu izglītību, ar ģimenes spējām galvenokārt." 

Tas kā bērns izjūt savu dzimumu šobrīd un izjutīs to pieaugot, veidojas jau ļoti agrīni. Un tieši mēs – māmiņas un tēti esam tie, kas bērniņam nodod informāciju par to, kas ir sievišķais un vīrišķais dzimums.

"Mūsu ģimenē bērni vienmēr ir varējuši jautāt un runāt par bērniem svarīgām tēmām, jo mēs neaudzinam bērnu aiz aizkariem un priekškariem, tas ir svarīgi, kad tu vari uzdot jautājumus un saņemt atbildes, nespēlēt kaut kādas paslēpes, jo viņš tāpat to uzzinās," savas ģimenes uzskatos dalās Elīna."Tagad internets ir pieejams, viņš var uzklikšķināt youtube vai google, ne tagad, pēc dažiem gadiem un tad domās – vai mani vecāki tiešām kaut kādi jocīgi, ka man nevarēja pateikt kā tad īsti ir, mēs par šiem jautājumiem esam atklāti."

Protams, sarunām ir liela nozīme, taču arī tam, kāda ir mūsu reakcija brīžos, kas mūs mulsina, ir tieši tik pat liela loma. Mēs vecāki, redzot, ka bērni pieskaras savām intīmajām vietām, satraucamies un visbiežāk mazajiem aizliedzam to darīt.

Savukārt trīs gadu vecumā bērni ar lielu interesi uzdod mums provokatīvus jautājumus, tad svarīgākais ir mēģināt uz tiem atbildēt. 

Ja mēs māmiņas un tēti paši spēsim tikt galā ar neērtuma sajūtu domājot un runājot par intīmām lietām, mēs veiksmīgāk varēsim bērnam parādīt, ka būt sievietei vai vīrietim ir patīkami un no tā nav jākaunās, līdz ar to arī mūsu bērniem ar laiku veidosies saskanīgākas attiecības pašiem ar sevi un arī ar pretējo dzimumu.

Māmiņu Klubs

JA AUDZINI MEITIŅU, IENĀC ŠEIT->>>

JA AUDZINI DĒLIŅU, IENĀC ŠEIT->>>