Kā audzināt bērnu bez tēva?

13. Mar 2014, 11:01

Kā izaudzināt vīrieti?

Tas laikam ir viens no sarežģītākajiem uzdevumiem vientuļajai mammai, jo jāprot pildīt gan mammas, gan tēta pienākumus. Īpaši grūti tas ir sievietēm, kas audzina dēlus. Tādās ģimenēs dēli parasti izaug jutīgāki un maigāki kā viņu vienaudži no pilnām ģimenēm. Un tas ir ļoti labi saprotams: bērns neapzināti uzsūc vecāku uzvedības piemēru. Un kas tad būs dēlam piemērs, ja ne mamma? Sanāk, ka dēliņš redz savā acu priekšā tikai sievišķo uzvedības modeli. Protams, tas nav visai labi, bet situāciju ir iespējams labot. Pirmkārt, zēnam kaut vai pa retam ir jāredz vīriešu uzvedības paraugs. Tāpēc bērns jāmotivē komunikācijai ar jums zināmiem vīriešiem: tas var būt vectētiņš, onkulis, ģimenes draugs, treneris vai pat kaimiņš. Dēlam kopā ar šo cilvēku jāpavada pēc iespējas vairāk brīvā laika. Viņiem būtu kopā jādodas makšķerēt, jāspēlē futbols, jāķimerējas garāžā, tātad - bērnam jāiepazīstas ar vīriešu interešu pasauli. Bez tā neiztikt.

Otrkārt, lai dēls neizaugtu pārāk sievišķīgs, komunikācijā ar viņu uzsveriet viņa pozitīvās, vīrišķīgās iezīmes. Piemēram, kad skatāties filmu, pievērsiet viņa uzmanību uz pozitīvo spēcīgā dzimuma varoņa rīcību attiecībā pret sievietēm. Īpaši labi piemēri var būt varoņi - bruņinieki, kas cīnās par taisnību.

Treškārt, paslavējiet bērnu par vīrišķīgu rīcību. Piemēram, viņam izdevies iesist naglu dēlī vai viņš ir salabojis velosipēdu, obligāti paslavējiet viņu no sirds. Vai arī, piemēram, bērns ir uznesis uz piekto stāvu smagas somas. Skaļi jūsmojiet par puisi - "Kāds tu man stiprs! Īsts vīrietis!". Redzēsiet, cik priecīgs un lepns būs jūsu dēls.

Pretējā gadījumā, ja vīrieša uzvedības modelis bērnā neveidojas, viņš var kļūt skolā par izsmieklu, ko apceļ vienaudži. Puikas ir īpaši cietsirdīgi pret klasesbiedriem, kas bieži raud vai neprot atbildēt ar spēku.

Nebaidies, ja tava dēla raksturā ir sievišķīgas iezīmes, piemēram, maigums vai rūpes. Vienkārši tam visam ir jābūt ar mēru. Topošā dēla sieva būs pateicīga par šīm īpašībām jūsu dēlā.

Vēl viena svarīga lieta - mammai jāļauj bērnam būt patstāvīgam. Sevišķi tas skar pusaudžu vecumu. Iemācieties cienīt dēla intereses, viņa draugus, palaidiet puisi mazliet vaļīgāk, dodiet rīcības brīvību. Citādāk jūsu mīlestība var kļūt dēlam par nevajadzīgu bremzi. Ja neturēsiet dēlu mazliet lielākā distancē, viņš visu laiku mētāsies starp jums un mīļoto meiteni.

Niknumu lai nomaina mīļums

Un vēl psihologi iesaka vientuļajām mammām pārstāt negatīvi izturēties pret bērna tēvu, pie viena arī pret pārējo vīriešu dzimumu.

Pat, ja bijušais vīrs ir jūs ļoti aizvainojis, pacentieties viņam piedot. Iespēju robežās nerunājiet sliktu par tēvu bērna klātbūtnē. Citādāk jūsu negatīvā attieksme pret bijušo vīru spēcīgi bērnu var ievainot, un viņš var sākt pārdzīvot. Labāk mazliet izliecieties un sakiet bērnam, ka viņa tētis ir rūpīgs un mīl viņu. Tad jūsu bērns jutīsies pasargāts, pat, ja viņu un tēti šķir liels attālums. Un vēl - neizdomājiet pasaciņas par to, ka tētis ir kapteinis, kas ceļo ar kuģiem vai spēkavīrs, kas dzīvo Amerikā. Labāk bērnam par tēvu stāstīt taisnību. "Tavs tētis ar mums nedzīvo, bet viņš tik un tā ir tavs tētis un tevi mīl!". Pie tam, nevajag bērnam atstāstīt šķiršanās aizkulises, ļaut jūtām vaļu viņa klātbūtnē kā pie psihoterapeita. Viņš ir par mazu šai lomai.

Dažkārt bijušie vīri ir ar mieru komunicēt ar bērnu arī pēc šķiršanās. Nekādā gadījumā nestājieties ceļā! Protams, izņēmums ir, ja bijušais vīrs var bērna veselībai vai dzīvībai radīt draudus, mīl iedzert vai klaiņot.

Ja audziniet meitu, tad arī viņu nevajag noskaņot pret visas pasaules vīriešiem, sakot, ka visi ir nelieši un cūkas. Labāk meitai būtu teikt šādi: "Mēs ar tavu tēti nedzīvojam kopā. Dažkārt tā notiek, bet dažos gadījumos notiek citādāk."- un te var iesaistīt piemēru par pilnīgu ģimeni no paziņu vai radu loka.

Esi sieviete

Vientuļajām mammām nav viegli tikt galā ar ģimenes problēmām. Daudzām sievietēm nākas strādāt vairākos darbos un no ādas līst ārā, lai bērniņš tiktu labi nodrošināts. No mūžīgās skriešanas viņas ļoti nogurst un kļūst viegli aizkaitināmas. Protams, vientuļajai mammai ir jābūt spēcīgai, bet viņai nav jāizturas kā vīrietim: nav jārunā ar bērnu pavēles tonī, nav jādemonstrē rupjība, skarbums un pat cietsirdība. Nevaag uzvesties vienlaikus kā mammai un tētim. Vajag censties būt par īstu sievieti: jābūt vājai, dažkārt neaizsargātai, bet vienmēr - mīlošai. Jo tikai ar maigumu un sievišķību apveltītai mammai dēls var mācīties izrādīt savas vīrišķās iezīmes: viņš var vēlēties kļūt stiprs, atbildīgs, viņš var censties viņu pasargāt, viņš var mācīties pieņemt svarīgus lēmumus.

Gadās, ka vientuļās mammas velta sevi visu bērna audzināšanā. Viņas par privāto dzīvi aizmirst, nekur neiet, ne ar vienu nekomunicē, dzīvo mazā, slēgtā pasaulītē. Tā darīt nevajag! Ejiet uz teātri, baseinu, uz izstādēm, iepazīstiet tuvāk kādu sev tīkamu hobiju. Lai bērnam ir interesanti ar jums komunicēt, lai viņam ir interesanti ar jums būt kopā.

Un vēl psihologi iesaka - nekad dēlam nesakiet, ka viņš jums ir kā parādā, tāpēc, kad izaugs, viņam mammai būs jāpalīdz. Tādi bērni parasti vēlu apprecas vai pat vispār neapprecas, jo viņiem jau no bērnības ir ieprogrammēts, ka viņiem vajadzīga tikai mamma.

Vientuļajām mammām būs grūtāk atrast zelta vidusceļu dēla audzināšanā. Nelutināt dēlu un tai pat laikā pārāk neattālināties no viņa - nebūs viegli. Pamēģiniet kļūt par sava dēla draugu. Interesējieties no visas sirds par viņa dzīvi. Un pats galvenais - jūsu dēlam vairāk par visu vajadzīga jūsu mīlestība. Viņam jābūt pārliecinātam: pat, ja visi no viņa novērsīsies, tad uz Zemes būs atrodams viens vienīgais cilvēks, kas viņu pieņems tādu, kāds viņš ir. Un tā būs mamma.

Māmiņu Klubs