Fizioterapeite: bērns var nestaigāt līdz 2 gadu vecumam

Gadiņš- tāda neredzemā robežšķirtne vecākiem ir prātā starp mazo zīdainīti un starp mazuli,kas sper savus pirmos solīšus.Tomēr tas nav tik viennozīmīgi. Līdz kādam vecumam bērni var apgūt staigāšanas prasmes un kā to pareizi darīt, stāsta fizioterapeite Kristīne Stalīdzāne.

5 soļi bērna vertikalizācijas procesā:

• bērns visu izrāpo un iepazīst zemāko līmeni- grīdu
• smadzeņu daļā tiek veikta analīze
• bērns saprot, ka jātiecas augstāk un sāk ķerties augstākām virsmām
• bērns apgūst prasmi balstīties uz ceļiem
• bērns sāk celties vertikāli

Fizioterapeite Kristīne Stalīdzāne atgādina: "Viss ir individuāli! Pats svarīgākais ir  ne tikai skaisti piecelties, bet arī tikpat skaisti nolaisties. Reizēm bērns nav gatavs stāvēt, un pieķeras pie augstākām virsmām tikai uz roku spēka rēķina, bet nolaisties zemē neprot un krīt.”

Visbiežāk bērni, kas ātri pieceļas kājās, tomēr nemāk sevi vēl noturēt, par ko liecina tieši bērniņa krišana.

“Starp piecelšanos kājās un staigāšanu jāpaiet krietnam laiciņam. Bērns sāk staigāt tad, kad viņš ir tam gatavs. Līdz diviem gadiem ir norma, ja bērns nestaigā,” informē speciāliste.

Reizēm vecākiem šķiet, ka ja bērns tiks steidzināts, viņš paveiks visu ātrāk- tieši otrādi- ja vecāki  ļaus dabiski attīstīties jau no paša sākuma, bērni sāk paši darīt visu ātrāk, turklāt – stabili Bet, ja bērns sāk kaut ko darīt par ātru, viņi bieži krīt un visādi citādi izrāda, ka konkrētajai darbībai vēl nav gatavs.

Ja bērns sāk staigāt un nerāpo

Fizioterapeite uzskata,ka nav bērnu kuri nerāpo. Ja bērniņš vispirms sācis staigāt un nav rāpojis,tad visticamāk pie vainas ir neadekvāti pielāgota vide. "Grīda, dīvāns, palodzes, gulta, zemie galdi ir un starpposma nav, - bērnam nav interesanti, viņš ceļas kājās ar roku spēku, lai kaut ko aizsniegtu. Viņš ir ziņkārīgs, grib paskatīties, kas ir tur augstāk. Bet, ja vide ir pielāgota pareizi – ņemot vērā bērna vajadzības, viņš iemācās rāpot pirms staigāšanas procesa apguves,” stāsta fizioterapeite.

Ļaujiet saviem bērniem kļūdīties!

“Arī attīstībā mēs no bērna gaidam, lai viss būtu tā, kā mēs gribam. Ar bērna attīstību ir tā, ka, ja bērns nokrīt, mēs neļaujam viņam iegūt pieredzi, veidojot vidi tādu, kurā viņš nevar nokrist.”uzsver speciāliste.

Padomi:

• Iemācies atbalstīt bērnu tad, kad viņš kļūdās, raud, nokrīt.
• Neķer bērnu aiz padusēm, nerauj bērnu uzreiz augšā, tā vietā ļauj pašam piecelties.
• Kad bērni ir pavisam maziņi, raud, ļauj paraudāt, ļauj sāpi izsāpēt. Atbalsti, samīļo, bet nesaki – “kuš, kuš” un nedariet visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk tiktu vaļā no raudāšanas radītā trokšņa.

Māmiņu Klubs