Bēbis dodas ciemos

Labvakar!

Ciemošanās mazajam Rainerītim nav sveša. Viņš to dara jau no pirmajām dienām, jo viņa ome (mana mamma) dzīvo blakus mājā. Otra ome (Rainera tēta mamma) dzīvo Rīgā (mēs dzīvojam Cēsīs). Arī tur esam pabijuši diezgan bieži. Dēliņam ir divas tantes – viena dzīvo Ādažos, otra – Norvēģijā. Pie Ādažu tantes cenšamies ciemoties gana bieži, lai arī tur nav mazu bērniņu, bet lielais brālēns mazo gaida ar nepacietību, jo grib redzēt, cik ļoti viņš ir paaudzies. Pie otras tantes Norvēģijā neesam bijuši, bet ceram arī tur nonākt, kad Rainers būs mazliet vecāks. Rainers ir bijis Dobelē, kur dzīvo Rainera tēta mammas māsa. Tad viņš bija ļoti maziņš, viņam bija nepilni trīs mēnesīši.

Dodoties pie omes, kura dzīvo blakus mājā, līdz tiek ņemta soma, kurā ir pāris pamperi, mitrās salvetes, krūzīte ar ūdeni, kāds banāns. Jāsaka, ka ome vienmēr ir parūpējusies par tīru dzīvokli, lai mazajam rāpotājam un pasaules iepazinējam būtu droša un kārtīga vide. Lai gan, ja paklājs būtu ne visai tīrs – diez vai es ņemtu putekļu sūcēju un ieviestu tur kārtību pati. Tur ir arī silts ūdens, kurā nomazgāt mazā brīnuma maigo dibentiņu. Ome ir iegādājusies pāris drēbītes, ja nu gadās kāda ķibele ar maltītēm vai ko citu. Mitrās salvetes praktiski neizmantojam, jo ir taču silts ūdens. Omei ir atsevišķa sedziņa, dvielītis, kas paredzēti mazdēliņam. Mazajam Raineram ļoti patīk ciemoties pie omītes, jo tur taču iekārtojums ir citādāks, kas ļauj turpināt iepazīt vidi ap viņu. Pirmo Jauno gadu Rainers sagaidīja pie omes!

Kad dodamies pie otras omes, kura dzīvo Rīgā, līdzi ņemamo lietu saraksts ir garāks, jo tur padzīvojamies ilgāk par pāris stundām. Bieži tā ir vesela nedēļa. Tad nu tiek kārtota ceļojuma soma, kurā tiek likts apģērbs, pārtika, pamperi, mitrās salvetes. Līdz tiek ņemta ceļojumu gultiņa un matracis, kā arī rati, savas sedziņas un mīļākās rotaļlietas.  Tur mazajam paveras vēl plašāka telpa pasaules iepazīšanai, jo Rīgas ome dzīvo trīsistabu dzīvoklī ar plašu virtuvi un koridori. Tur ir omulīgi un jauki, it sevišķi vasarā. Ir arī siltais ūdens un var iztikt bez plaša mitro salvešu pielietojuma. Pie otras omes Rainers sagaidīja pirmos Ziemassvētkus.

Pie Ādažu tantes, kura ir mana vīra māsa, ciemojāmies marta sākumā. Mazu bērnu viņai nav, bet ir 12 gadus vecs Rainera brālēns. Nepagāja ne mirklis, kad mazais jau sēdēja uz saliekamās mīkstās puzles, blakus bija liels auto un bumba. Rotaļāšanās varēja sākties, ko viņš arī labprāt darīja. Braucot uz Ādažiem, Rainera somā bija pamperi, ūdens un putra, bet bez tās varēja iztikt, jo pieaugušos gaidīja siltas pusdienas, līdz ar to, arī mazajam Raineram pusdienās bija silts kartupelis ar sviestiņu. Viņš tur bija priecīgs un jutās drošībā. Bija lietas, kur gribējās pieķerties – brālēna telefons, kurš stāvēja uz zema plauktiņa, datora tastatūra un pele, bet nekādu lielu skandālu nebija, pēc pāris reižu aizrādīšanas „Nedrīkst!”, mazais atkāpās un turpināja darboties ar mašīnu un bumbu. Mēs noteikti tur atgriezīsimies, lai ciemotos.

Otra Rainera tante dzīvo Norvēģijā, tur mēs vēl neesam bijuši, jo dikti ceram, ka viņa pati pie mums atbrauks.

Dobelē ciemoties bija mazliet grūtāk, lai arī mazais ēda manu pienu. Tur bijām vasarā, kad Rainers bija pavisam maziņš. Līdz bija pamperi un mitrās salvetes, pāris maiņas apģērbi, autiņi, sedziņa un rati. Arī pa nakti mazais čučēja ratos. Šeit mēs neiztikām bez mitrajām salvetēm, jo siltā ūdens tur nav. Nezinu, kā mums ies šovasar, jo mazais ir paaudzies, ratos vairs čučēt nevarēs. Vienkārši, līdz ņemamo mantu saraksts būs krietni garāks. Bet mēs noteikti turp dosimies, jo tur ir skaista daba un svaigs gaiss. Rainera omes māsa un viņas ģimene ir fantastiski cilvēki.

Kad tuvākie ģimenes locekļi ciemojas pie mums, ikdienas ritms nemainās. Spēlējamies kā to darām, kad esam trijatā, ēdam, kad gribas to darīt un čučam tieši tāpat. 

Es uzskatu, ka ciemos ir jādodas, jo kā gan citādi bēbis iepazīs dažādas vietas. Domāju, ka jāsāk ar tuvākajiem ģimenes locekļiem, bet kad mazais paaudzies, var doties pie draugiem un tuvākajiem kolēģiem. Rainerītim nav viņa vecuma brālēnu vai māsīcu, tāpēc savos pilnos 9 mēnešos, viņš nav saticis nevienu savu vienaudzi, bet arī tas man nesatrauc. Kad būs jāsāk iet bērnu dārzā, mazais zinās, kā uzvesties pieaugušo sabiedrībā un līdz ar to viņam būs vieglāk saprasties ar saviem vienaudžiem. Ceru, ka viņam viss izdosies. 

UN tomēr, nekur nav tik labi, kā mājās, kur pazīstams katrs stūrītis. Vismīļākās mantas ir mājās, vislielākās blēņas var darīt mājās. Var dauzīties, skaļi smieties un iepazīt pats sevi.

Lai bēbjiem viss izdodas!

Jauku dienu vēlot,

Ilvija un Rainers.