07.05 10:00-15:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 3
Pērn ar rotavīrusu, ko tautā dēvē par vēdergripu, visvairāk slimojuši bērni vecumā līdz sešiem gadiem.
Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati, no 3758 pagājušajā gadā Latvijā konstatētajiem saslimšanas gadījumiem 81% skāris tieši pirmsskolniekus. 658 no 3038 saslimušajiem bērniem bijuši zīdaiņi vecumā līdz gadam, bet 62% jeb 2354 slimojošo – bērni vecumā no viena līdz sešiem gadiem. Visvairāk saslimšanas gadījumu – 1494 konstatēti Rīgas reģionā. Ievērojams skaits pirmsskolnieku – 528 slimojuši arī Latgales reģionā.
Kā skaidro bērnu infektoloģe Dace Zavadska, visvairāk saslimušo un stacionēto ir pirmsskolas vecuma bērni, jo rotavīruss ir ļoti lipīgs – tas izplatās gan pa gaisu, gan kontaktu ceļā, un tas, ka bērni apmeklē bērnudārzus, interešu nodarbības, rotaļlaukumus u.c. publiskas vietas, tikai veicina rota vīrusa izplatību.
Otra rotavīrusa vairāk skartā vecuma grupa ir bērni vecumā no 7 līdz 14 gadiem – pērn fiksēti gandrīz 200 saslimšanas gadījumi. Vecumā pēc 14 gadiem saslimstība ar rotavīrusu mazinās. Tā atkal pieaug vecuma grupā pēc 60 gadiem (2011. gadā – 150 saslimšanas gadījumi), kad cilvēki kļūst uzņēmīgāki pret slimībām pavājinājušās imunitātes dēļ. Salīdzinoši bieži slimo arī jaunas sievietes, ko skaidro viņu ciešais kontakts ar maziem bērniem.
„Noteikti jāpiemin, ka 98% Latvijā reģistrēto rotavīrusa infekcijas gadījumu ir stacionāra gadījumi jeb tie gadījumi, kad bērns ir nonācis slimnīcā. Ambulatori visbiežāk bērnus un pieaugušos ar vemšanas, šķidras vēdera izejas simptomiem neizmeklē, pasakot vien, ka ir kārtējais „vēdera vīruss”, tādējādi mums nav datu, cik tad valstī ik gadu ir patiesais ar rotavīrusu saslimušo skaits,” uzsver bērnu infektoloģe.
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra apkopoto informāciju, Latvijā rotavīrusa infekcijas gadījumi sastāda trešdaļu no visiem reģistrētajiem akūtu zarnu infekcijas slimību gadījumiem, un pēdējo desmit gadu laikā saslimstībai ar rotavīrusu Latvijā ir tendence pieaugt, 2011. gadā sasniedzot 3758 gadījumus. Kā vienu no iemesliem daktere Zavadska min diagnostikas uzlabošanos, kas ļauj precīzāk noteikt diagnozi, līdz ar to – fiksēt vairāk saslimšanas gadījumu.
Saslimšanu skaita pieaugumu veicina arī cilvēku sociālo kontaktu paplašināšanās: vecāki ar bērniem aizvien vairāk staigā pa lielveikaliem, bērni rotaļājas spēļu laukumos, bērnudārza gaitas uzsāk aizvien mazāki bērni utt. Taču bērnu iesaistīšana pieaugušo dzīvē, visur ņemot viņus līdzi, ne vienmēr ir bērnu interesēs, uzskata Dace Zavadska. Viņa ir pārliecināta, ka bērniem līdz 2-3 gadu vecumam droša, veselīga vide ir būtiskāka par sociālajiem kontaktiem.
„Skaidrs, ka mēs nevaram un arī nevajag pavisam izvairīties no kontaktiem un turēt bērnus izolācijā, tāpēc sociāli aktīviem vecākiem vajadzētu pievērst vairāk uzmanības personiskās higiēnas ievērošanai, kas ir viens no līdzekļiem, kas mazina iespēju saslimt, kā arī veikt savlaicīgu bērnu vakcinēšanu pret rotavīrusu. Tieši vakcīna, ko veic pirmajā dzīves pusgadā, bērniem līdz 5-7 gadu vecumam vislabāk nodrošina aizsardzību pret rotavīrusu,” uzsver bērnu infektoloģe. Lai gan rotavīrusa vakcīna IR iekļauta Latvijas Imunizācijas kalendārā kopš 2011. gada, valsts apmaksātu bērnu imunizāciju pret rotavīrusu veiks no 2014. gada.
Irēna Treilande
Noskaties video un uzzini,kāpēc vakcinēt mazuli pret rotavīrusu!
Kā vakcinēt pret rotavīrusa infekciju?
Pirmo vakcīnas devu bērnam var dot jau 6 nedēļu vecumā. Starp pirmo un otro vakcīnas devu ir nepieciešams vismaz 4 nedēļu starplaiks. Vakcīnas kurss ir jāpabeidz, pirms bērns ir sasniedzis 24 nedēļu vecumu (6 mēnešus).