Kas slauka asariņas mūsu mazajam mīļumam

08. Aug 2012, 16:32

Jāatzist, ka Gustaviņš ir ļoti mierīgs mazulis (būtībā jau kopš dzimšanas), taču, protams, gadās reizītes, kad uznāk arī kāds kreņķītis, un tad ir svarīgi izprast iemeslu, kāpēc tā ir noticis:) Visas māmiņas noteikti man piekritīs, ka redzēt asariņas mazuļa acīs ir tik sāpīgi, un kaut kur zemapziņā mūs urda vainas apziņa, ka kaut ko esam "salaidušas grīstē", kaut ko nesapratušas vai palaidušas garām...

Un tad, protams, tiek meklēti veidi, kā mazo mīļumiņu nomierināt, jo mēs taču visas vēlamies redzēt smaidu viņa brīnišķīgajā sejiņa:)

Kad Gustaviņš bija galīgi mazs (mums tagad jau ir 4,5 mēnesīši) un viņu mocīja vēdersāpītes, tad labākais mierinājums bija opā tēta rokās - tik lielās, siltās un drošās. Tētis varēja ar Gustaviņu staigāt pa istabu, dungojot "Velc pelīte saldu miegu", protams, savā interpretācijā. Izdarījām secinājumu, ka mazo lieliski nomierināja ritmiskas un monotonas kustības, kā arī melodija, kuru tētis dungoja. Protams, siltums un drošības sajūta ļāva mazajam iemigt tēta rokās, un tad bija aizmirstas visas sāpītes un mazais iemiga:) Māmiņa, savukārt, mazo mierināja, vai nu paņemot vertikāli un piekļaujot sev klāt, vai ar plaukstām apķerot sejiņu un bučojot pierīti.

Kad mazais paaugās un kreņķītis piemetās tajos brīžos, kad gribējās čučēt, bet Gustaviņš īsti nesaprata, kāpēc actiņas veras ciet un tās berzēja, tad talkā nāca vecmāmiņa ar vectētiņu, kas turēja rociņu pie vaiga, kamēr mazais iemiga. Viņi šo paņēmienu ierādīja arī Gustaviņa māmiņai un tētim. Jo silta roka taču tā nomierina...:)

Tagad, kad Gustaviņam ir sākušas niezēt smaganiņas, lai viņu nomierinātu, ļauju šad un tad pagrauzt savu pirkstu, jo tad jau garšo labāk par jebko citu:) Un tad viņš tā kārtīgi ieķerās un no sirds pagrauž:)

Protams, viens no labākajiem veidiem, kā mazo nomierināt, ja ir nemiers, bet nav gluži asariņas, ir pielikt pie krūts, jo māmiņas smarža un saldais pieniņš ir lielisks mierinājums jebkurā situācijā.

Kad Gustaviņš paliek pie vecvecākiem, tad viņi prot viņu nomierināt, paņemot uz rokām un staigājot pa dzīvokli, kur mazajam ir liela interese visu apskatīties. Tad 100 reizes tiek stāstīts par gandrīz katru priekšmetu - durvīm, gleznām, galdiem, krēsliem, gultām, traukiem, grāmatām, puķēm utt. - vienvārdsakot, par visu, kas piesaista mazā uzmanību, lai novērstu uzmanību no kreņķīša:)

Un kas var būt labāks par to, kā tikt pie vecākiem lielajā gultā - nu tas ir supermierinājums, jo tur ir visdrošāk uz pasaules starp māmiņu un tēti:)

Mīļās māmiņas, novēlu jums atrast ne tikai cēloni mazā mīļuma nemieram, bet arī vislabākos veidus, kā ar to tikt galā, jo mūsu mazuļu labsajūta un smaids un mūsu (vecāku) vislielākā balva:)

Gucci123