Aukstie mēneši – rotavīrusa laiks: Kā palīdzēt mazajiem vēderiņiem?

Aukstie mēneši – rotavīrusa laiks: Kā palīdzēt mazajiem vēderiņiem?

13. Sep 2012, 15:51 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Trīs gadu dzimšanas diena mazajam Edgaram tika svinēta ar vērienu – radu un draugu pulkā bija ap 15 bērnu. Torte, svecītes, dāvanas, rotaļas un dauzīšanās – viss kā bērnu ballītē pienākas. Diemžēl mazais jubilārs un viņa vecāki nezināja, ka viens no ciemiņiem līdzi bija atnesis pavisam sliktu dāvaniņu – agresīvo un ļoti lipīgo rotavīrusu jeb tautā saukto vēdera vīrusu. Nakts pēc ballītes gandrīz visās ģimenēs izvērtās par īstu murgu – ar vemšanu, caureju, daži bērni pat nonāca slimnīcā. Nākamajās dienās saslima arī vairāki ballītes dalībnieku mājās palikušie brāļi un māsas. Šādi gadījumi, ko nesen pieredzēju pati, ārstu praksē, īpaši gada aukstajos mēnešos, nav retums. Kā pazīt rotavīrusu un kā tam stāties pretī? 

 

Uzliesmo aukstajos mēnešos

Rotavīrusa uzliesmojums ik gadu Latvijā ir vērojams tieši aukstajos mēnešos no novembra līdz februārim, tad parasti slimo visvairāk bērnu. Tomēr saslimšanas gadījumi tiek konstatēti augu gadu, atzīst pediatre Vizma Meikšāne.

 

Gandrīz trešdaļai bērnu, kas saslimst ar rotavīrusu, slimība norit vidēji smagā formā, bet 12% slimo smagi. Savukārt gandrīz 20 % bērnu jau pirmo 12 stundu laikā pēc inficēšanās ar šo vēdera vīrusu dodas uz slimnīcu, liecina organizācijas Māmiņu klubs nesen veiktā vecāku aptauja par rotavīrusa izplatību.

 

Aptaujājot 300 respondentu visā Latvijā, Māmiņu klubs noskaidrojis, ka ar rotavīrusu ikdienā ir saskārušās ļoti daudzas ģimenes – ar šo infekciju slimojuši vairāk nekā puse jeb 51% bērnu.

 

Rotavīrusam parasti raksturīgs straujš slimības sākums - bērns pēkšņi kļūst vārgs, bez spēka, viņam ir ūdeņaina caureja, vemšana, paaugstināta temperatūra, sāpes vēderā – viss var notikt pat stundas laikā. Dažreiz galvenais simptoms nav caureja, bet tieši savārgums, bezspēks, slikta dūša – bērns vairs nevar paiet, atsakās dzert. Straujais slimības sākums izraisa ātru organisma atūdeņošanos, kura dēļ bērni ļoti bieži nonāk slimnīcā, stāsta Vizma Meikšāne.

 

Kā liecina Māmiņu kluba aptauja, 50% bērnu slimojuši pirmo trīs dzīves gadu laikā. Arī V.Meišāne apliecina, ka bērnus rotavīruss vissmagāk skar pirmajos divos dzīves gados - tad visstraujāk parādās simptomi un visātrāk iestājas smagais stāvoklis straujās atūdeņošanās dēļ.

 

 

Vienīgais pretlīdzeklis - šķidrums

 

Rotavīrusam nav specifiskas ārstēšanas, vienīgais ārstēšanas veids ir skalot vīrusu ārā no bērna organisma, kompensēt zudušo šķidruma daudzumu un normalizēt elektrolītu disbalansu.

 

Ja bērnam ir slikti, ir augsta temperatūra, vemšana un caureja, vajadzētu uzņemt pusotru, pat līdz diviem litriem ūdens, tējas vai aptiekā nopērkamos elektrolītu šķīdumus. Praksē gan to izdarīt ir ļoti grūti, it īpaši, ja bērnam ir vemšana. Tādēļ nereti tiek izvēlēts ceļš uz slimnīcu, kur ārsti sāļu šķidrumu ievada infūzā veidā jeb vēnā.

 

Arī Māmiņu kluba aptaujātie vecāki atzīst, ka 20% gadījumu ar slimajiem bērniem devušies uz slimnīcu. 16% aptaujāto tur pavadījušo dažas dienas, 11% - nedēļu, bet 6% - pat vēl ilgāk.

 

Galvenā profilakse - vakcinācija

Visbiežāk rotavīruss tiek nodots no personas personai  kontakta veidā. Jāatceras, ka slimnieks vīrusu turpina izdalīt 14 dienas no slimības sākuma. Turklāt rotavīruss izdalās arī pa gaisu, pilienu ceļā. Ja mājās kāds ir slims un vēlamies pasargāt citus bērnus, jāievēro ļoti stigra izolācija – slimais nedrīkst atrasties vienā istabā ar veselajiem. Tomēr galvenā profilakse ir vakcinācija.

 

Latvijā vakcinācija pret rotavīrusu par maksu ir pieejama jau vairākus gadus. Bērni vakcīnu var saņemt no sešu nedēļu līdz sešu mēnešu vecumam, vakcīna tiek ievadīta suspensijas veidā mutītē. Gremošanas sistēmā – zarnās – izveidojas imūnvielas pret rotavīrusu,. Vakcīna tiek ievadīta divas reizes ar mēneša intervālu, pēdējā vakcīna būtu jāievada sešu mēnešu vecumā.

 

Neviena vakcinācija nav simtprocentīgi droša aizsardzība pret slimību, uzsver V.Meikšāne. Taču tā ir ļoti efektīva, jo slimību ļauj pārslimot vieglā veidā – vecāki var pat nepamanīt, ka bērnam bijis rotavīruss. Būtiski, ka vakcinētie bērni parasti arī nenonāk stacionārā.

 

 

Gandrīz 60% Māmiņu kluba aptaujas dalībnieku atzīst, ka ir dzirdējuši par iespēju vakcinēt bērnu pret rotavīrusu infekciju, lai pasargātu viņu no saslimšanas un tikai 4% nekā par to nezina. Turklāt 36% aptaujāto atzīst – pēc tam, kad viņu bērns ir pārslimojis rotavīrusu infekciju, viņi rekomendētu citām mammām vakcinēt bērniņus pret šo infekciju, lai paglābtu viņus no liekām ciešanām.

 

 

Ārsti skopojas ar informāciju

 

Tiesa gan, ārsti par vakcinācijas iespējām pret rotavīrusu vecākus informē visai kūtri. Tikai 26,6% aptaujāto atzīst, ka bērna ģimenes ārsts ir informējis par iespēju vakcinēt bērnu pret rotavīrusa infekciju, bet 33% vecāku šāda informācija nav sniegta.

 

Arī, ārstējoties slimnīcā, medicīnas personāls praktiski neinformē par iespēju vakcinēt bērnus pret rotavīrusu. To, ka informācija nav sniegta, atzīst 29,4% aptaujāto, bet pozitīvi atbildējuši tikai 5,1%.

 

Ja aptaujātie vecāki šobrīd gatavotos pieņemt lēmumu par bērna vakcināciju pret rotavīrusu, tikai 18,6% atzīst, ka viņu rīcībā ir pietiekama informācija par šo jautājumu. 32,8% ir informēti daļēji un atzīst, ka informācijas varētu būt vairāk, bet 15,3% nav pietiekami informēti.

 

Tāpēc vecākiem jābūt apdomīgiem, un jāpasargā savus bērniņus no rotavīrusiem, lai Jūsu bērnu ballīte nebūtu ar sliktām atmiņām, kā manā pieredzē.

 

Intra Kļaviņa, RSU pasniedzēja