Mazo sirsniņu siltajām kājiņām :)

Sveiki šajās rudenīgajās dienās!

Šobrīd esmu nu jau 2 dēliņu mamma, un arī šoruden jau esmu ķērusies pie lielāku zeķīšu adīšanas savam vecākajam dēliņam, kuram pēdiņa ar katru gadu aug garāka, bet jaunākajam ir mantojumā atstātās mazās zeķītes. Gribas, jau, lai ziemā mazās kājiņas ir siltas.

Šeit top dēliņam zeķītes gaidāmajai ziemai:

Šeit ir mantojumā palikušās zeķītes, kuras tika adītas pirmajam dēliņam - oranžās zeķītes abiem puikām tika vilktas kājās uzreiz pēc dzimšanas (abi dzimuši vasarā).

Un tad jau uz ziemu bija gatavas arī jau druksu lielākas zeķītes un cimdiņi. Cepurīte diemžel bija par šauru, vairak priekam tapa.

Bet vispār man šī zeķīšu adīšanas iedvesma uznāk tikai 2 variantos:

1) Vajag jaunas zeķītes saviem puikām;

2) Ka dāvana draudzeņu gaidāmajiem bērniņiem.

Šī bija dāvana šā gada martā dzimušajai draudzenes meitiņai Elzai :)

Šīs zeķītes tapa priekš draudzenes dvīņu puisīšīem - Jāņa un Viestura, kas piedzima šogad martā. 

Bet kopā šādu dāvaniņu ir vēl, pirms 3  gadiem vīra māsas meitiņai Sabīnei, pirms diviem gadiem šāda dāvana tika izadīta māsas dēliņam Augustiņam un draudzenes dēliņam Edgariņam. :)

Patīk adīt tikai MAZĀS LIETIŅAS. Tās neprasa daudz laika un tas ir interesantāk, mīļāk. Pa ceļam uz vieniem Ziemassvētkiem tapa arī zeķītes dāvanā vīra probabai, kurai jau ir 90 gadi. 

Šajā procesā ielieku visu savu iedvesmu, prieku, mīlestību un laba vēlējumus, lai mazajam nēsātājam siltas kājiņas. :)

Jolanta =)