Bērni un medicīnas sistēma

Ļoti aktīvi pēdējā laikā norit dažādas diskusijas gan par izglītības sistēmu, seksuālo audzināšanu, gan arī medicīnas sistēmu. Pirms kāda laika izlasīju māmiņas postu sociālajos tīklos par to, ka bērns ar vaļēju brūci ilgi gaidījis, kad tiks sniegta medicīniskā palīdzība. Un tas ir tikai loģiski, ka šādu palīdzību iepriekš pie ārsta pieteikt nav iespējams. Notiek negadījumi un paredzēt mēs tos nevaram. Tādēļ arī vēršamies pēc palīdzības uzreiz, neko negaidot.

Tā kā Māmiņu klubā pārsvarā ir mammas, kurām ir bērni, nolēmu uzrakstīt un labprāt lasīšu arī Jūsu komentārus par to, kāda situācija ir citās lielākajās Latvijas pilsētās. 

Aizvadītajā piektdienā, vakarā, saņēmu ziņu no lielās meitas ( 14gadi), varēsi aizvest mani uz traumu punktu, laikam salauzu roku. Meita trenējas hokejā un spēlē sieviešu komandā "pilsētā ar rītdienu", treniņā sasita roku. Protams, lai arī cik grūti man bija ( jo pati esmu pēcoperācijas posmā un pārvietošanās visai ierobežota), braucām uz Ventpils slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Mamma uz kruķiem, meitai roka sasita :) No malas izskatījās visai amizanti.

Diezgan operatīvi un ātri tikām pie ārsta, uztaisīja rentgentu un ar aizdomām par kaula plīsumu, palaida mājās, vienkārši iekarinot roku kaklā, neieģipsējot... Kā meita teica - ārstam ir aizdomas par kaula plīsumu, ir viena aizdomīga vieta, bet 100% lūzumu neredz, jāgaida pirmdiena, kad datamed sistēmā radiologs būs ielicis aprakstu. Izrakstā norādīts - miera režīms, pie sāpēm Ibumetin, vai Coolgel, turpmāka ārstēšana pie ģimenes ārsta.

Biju šokā, bet ok. Gaidījām pirmdienu. Pienāk vēla pirmdienas pēcpusdiena, no rezultātiem ne miņas, zvanu uz slimnīcu un jautāju, kur otrā pusē pasaka - kurš vispār Jums solīja atbildi pirmdien, daktere ir atvaļinājumā. Uz ko es atbildu - un, ko man tagad darīt? Viņa atbild - atzvaniet pēc brīža. Es atzvanu un man pasaka - asistentam pajautāju, lai apskatās rentgenu, viņš pateica - lūzums viennozīmīgi nav. Es uzstāju uz to, ka roka locītavas vietā zila, pakustināt nevar un sāpes ir milzīgas - atbilde - sasitums sāp vairāk un ilgāk, nekā lūzums, tas ir normāli. Es, protams, biju šokā, ar to mūsu saruna beidzās. Otrdienas rītā nolēmu paskatīties, ko rāda Datamed un rezultāti ir - slēdzienā rakstīts, ka tur ir lūzums un aizdomas par saišu sasitumu, iespējams, plīsumu. Teikšu godīgi - dusma pamatīga. 

Ar šo jau viss nebeidzās... Bērnu ķirurgs un traumatologs Ventspilī pieņem tikai dažas dienas mēnesī, protams, ne otrdien... Sazvanīju poliklīniku, izstāstīju situāciju un nākot mums pretim, solījās ķirurgs apskatīt, jo traumatologs otrdienā nav. Tiešām, ļoti pretimnākošas sievietes reģistratūrā un arī šokā par to, kā bērnu var aizsūtīt mājās. 

Nosēdējām vairāk kā 2 stundas dzīvajā rindā, kur pateica, ka ķirurgs te nederēs, jo vajadzīgs traumatologs. Bet tomēr paskatīs. Roku ieģipsē ar norunu, ka trešdienā atnākam pie pieaugušo traumatologa, kurš paņems ārpus rindas.

Pienāk trešdiena un taumatologa vizīte...Tiklīdz es uzdevu jautājumus par komplikācijām, vai nav nepieciešami papildus izmeklējumi, kādi iespējamie riski... Atbilde sekojoša -Viens liels risks ir spēlēt hokeju un jums ar to jārēķinās, ka šādas traumas būs. Tad, kad teicu, vai nevajag Magnētisko rezonansi, jo rentgenā saites neredz, atbilde - kādēļ Jūs domājat tik slikti, es uz aci redzu, ka visam būtu jābūt kārtībā. Kad noņems ģipsi, taisīs vēlreiz rentgenu. Ne vārda par citiem izmeklējumiem.

Par treniņiem uz 2 mēnešiem var aizmirst, uz skolu iet drīkst, rakstīt drīkst... Meita saka - es nevaru parakstīt, jo rakstot man sāp. Dakters - tas, ka sāp, ir cits jautājums...Tādā nelielā sarkastiskā humorā. Tad jau arī telefonu nedrīkst. Varēsi gulēt un "lapot" grāmatas....

Tāda interesanta pieredze... Kur vēršas citu bērnu vecāki, ja nepieciešams traumatologs bērnam? Vai tiešām visi brauc uz Rīgu, vai tiešām pēc traumas ir nepieciešams vairākas dienas gaidīt radiologa slēdzienu?

Dzīvojam demokrātiskā valstī, kur medicīna bērniem ir bez maksas. Kad dzīvojām Rīgā un dēls sportā traumējās, mēs braucām pa tiešo uz Orto klīniku pie speciālistiem un par naudu, kur nepieciešamības gadījumā ir pieejams viss - sonogrāfija, magnētiskā rezonanse, ārsta konsultācija, kurš izskaidro visu no A-Z un nav milzīgo rindu, kur akūtu traumu gadījumā gaidīt nav iespējams.

Par pieaugušajiem es vispār vairs "necepos". Ja būtu gājusi tradicionālo ceļu, kur jāgaida rindā MR, baidos pat domāt, kur būtu tagad. Aizbraucu uz privātklīniku - lai saprastu vainu, izmeklējumus veica vienas dienas laikā, slēdzienu saņēmu tajā pašā dienā un operāciju nozīmējā jau uz nākamo nedēļu. Protams, vienas dienas laikā šķīros no gandrīz pus tūkstoša eiro, bet es vismaz zinu, kur ir vaina un, kā to var risināt, nevis mokos neziņā un sāpēs. Un sapratu to, ka gulēt un vērot šeit "nestrādās", kā man to ieteica ķirurgs reģionālajā slimnīcā. Un, protams, lieki teikt, ka operāciju veicu privātklīnikā. Jo ātri, ērti, uzticami. 

Iepējams, medicīnas sistēmā atkal ir kādi jaunumi, speciālistu tik ļoti trūkst, ka nespēj nodrošināt pilnvērtīgu un kvalitatīvu medicīnisko palīdzību un tiešām, ja nav "mirstamā vaina", brauc mājās, gaidi un tālāk viss pie ģimenes ārsta...bet šī ķēde no ģimenes ārsta sākas ar vizītes pieteikumu, nosūtījumu pie speciālistiem, rindas pie speciālistiem... bet tikmēr lūzums dzīst pašplūsmā... 

Mammas, lūdzu, dalieties ar savu pieredzi - gan pozitīvo, gan negatīvo.