Mācāmies un strādājam no mājām: 5.diena. "Es šodien jūku prātā!"

Mācāmies un strādājam no mājām: 5.diena. "Es šodien jūku prātā!"

"Es šodien jūku prātā, bet rītu būšu brīvs!" Ak,kā gribētos dziedāt šīs dziesmas rindas ar cerību, ka rīt viss būs atgriezies normalitātē un ikdienas ritmā- bērni skolā, bērnudārzā, es un vīrs darbā. Ceri vien. Šāda rīvēšanās, čīkstēšana, visu 

Bardaks ir visur, visās istabās un manā galvā tajā skaitā. Tā jau saka, ka sakārto vidi ap sevi un ikdiena būs sakārtotāka. Bet KĀ visā šajā atrast spēku, nav ne jausmas. Tieši tāpēc priecājos, ka ir piektdiena; priecājos, ka bērni ir tik attapīgi, ka vismaz mācības pašreiz rit pēc plāna;  priecājos, ka brīvdienās varēšu veltīt laiku mājas sakārtošanai, logu mazgāšanai un pastaigai, kuras laikā nemitīgi nav jādomā par to, ka laiks atgriezties mājās.

Ļoti priecājos, ka šajā situācijā talkā nāk radinieki, brāļa sieva jau 2 dienas šajā nedēļā ir izlīdzējusi un bērni dienu pavadījuši pie viņas. 

Šim visam mēģinu pieiet radoši- eju ārā uz parku, strādāju tur; padarbojamies kopā un pēc tam veltu laiku darbam. Aaaa, bet sistēmas un kārtības šajā pietrūkst tāpat, ka vakaros atkrītu gultā un neinteresē ne drēbju kaudze, ne mantu bardaks.

Šajā visā rodas retorisks jautājums- es tiešām esmu tik slikta mamma, ka nespēju pavadīt vairāk laika ar bērniem šajā situācijā? Kā jums tiešām izdodas atrast visam laiku?!

Pašreizējais noskaņojums: Izmisums nav tālu, joprojām nav noteikts režīms un ritms ikdienai, viss notiek, kā pagādās. Jāmeklē un jātestē paņēmieni, kas varētu darboties.

Mājas darbu apjoms: joprojām pienācīgs gan 2., gan 6.klases skolniekam. Ļoti ērti un viegli šķiet tas, ka ir doti mājas darbi visai nedēļai, tādējādi viegli tādai strādājošai mammai kā man saplānot laiku.

Negatīvais: Vēl vairākas nedēļas priekšā, kas pārbaudīs nervu izturību.

Pozitīvais: Viena nedēļa mācībās pagājusi. 

Kristīne, 2 skolēnu mamma

Kā jums sokas? Neesat zaudējuši veselo saprātu visā šajā murgā?

flower.of.hope flower.of.hope 29. Mar 09:45

Laiks jau dienā nav palicis vairāk. Manuprāt mēs aizmirstam, ka ar laiku ir kā ar naudu, izvēle par labu vienam ir uz kaut kā cita rēķina...Lai kā gribētos visu apvienot, kaut kas vienmēr paliks novārtā.. Priecājos, ka pati vēl esmu mājās ar mazāko un nav man jāmēģina izžonglēt vēl darba pienākumus. Arī tad kad neesam ārkārtas situācijā. Lai izdodas atrast ritmu, kas puslīdz der visiem.

mamma88 mamma88 27. Mar 20:20

Ta nu tas ir, ka but mammai ir grutak neka iet uz darbu!