Gaišie, sirsnīgie došanas svētki- Ziemassvētki

Gaišie, sirsnīgie došanas svētki- Ziemassvētki

18. Dec 2018, 22:10 Kristīne Māmiņuklubs.lv Kristīne Māmiņuklubs.lv

Nenoliegšu, ka arī man patīk saņemt dāvanas un jo īpaši tās, kas ir kā pārsteigums, kā negaidīts žests no kāda tuvāka vai tālāka cilvēka, bet šajā gadā es pati radu pārsteigumus citiem! Bez liekas dižošanās- re, kā es izdarīju, bet no sirds un ar īpašu gandarījumu, ka cilvēks paciņu ir saņēmis, atvēris un sajutis ziņu, ko esmu vēlējusies nodot. Jo tā vienkārši vajag, jo labais vairo labo un tas plešas plašumā.

Lai gan labos darbus būtu jādara visu gadu, Ziemassvētkos sajūtas un emocijas tiek sakāpinātas- iespējams, saldsērīgo reklāmu iespaidā, iespējams, sirdī notrīs līdzjūtības stīga, kad uz ielas atkal redzam cilvēkus, kuriem aukstumā un salā jālūdz līdzcilvēku palīdzība. Visticamāk tas ir bijis tāds kopums, kas jau no bērnības man caur vecāku piemēru mācījis, ka jāpalīdz apkārtējiem. Atceros reizes,kad ar skolas ansamblīti braucām uz netālu esošo bērnu namu, kur nosalušām kājām sniedzām koncertu, bet pēc tā gājām rotaļās un iejutāmies rūķu lomā, apdāvinot tos, kuriem ikdienā nav ne puse no tā, kas ir mums.. Un šī sajūta man nākusi līdzi arī pieaugot un tā bērnišķīgā labsirdības un pat naivuma sajūta nekur nav pazudusi, par ko es īpaši priecājos.

Arī tagad pieaugot un laikā, kad man pašai ir ģimene, es domāju ne tikai par savējiem, jo tas vienkārši dabiski notiek - ir tā vēlme palīdzēt un es tai ļaujos. Šajā gadā liels prieks par dažādām akcijām sociālos tīklos, kurās aicina iesaistīties, sarūpējot pārsteigumus dažādām sociālām grupām, piemēram, vecajiem cilvēkiem, kuri kādu iemeslu dēļ palikuši vieni veco ļaužu mājās, vai bērniem ar īpašām vajadzībām. It kā mums liekas nieks- istabas čības vai silts pleds, bet šajā dāvanā ieliekot labās sajūtas, vecie cilvēki to noteikti sajutīs! Es arī šajā gadā kļuvu par rūķi trīs nejauši izvēlētiem senioriem dažādās Latvijas vietās. Katra lieta tika īpaši izmeklēta, iesaiņota un ar gaišākajām domām nosūtīta, lai jau svētkos viņu sejas atplauktu smaidā un sirdī ielītu siltums.  Arī meitas klase šajā gadā dodas uz pansionātu,lai tur sniegtu koncertu un sarūpētu mazas dāvaniņas vecajiem cilvēkiem, šādā veidā ar piemēru, ka ne tikai jāgaida dāvanas, bet arī gūt var dodot, mēs iemācām vērtības, parādām to īsto Ziemassvētku būtību, ar cerību, ka pieaugot šī sajūta nekur nebūs pazudusi. 

Mūsdienu laikmetā ikdiena paiet skrējienā un dzenamies arvien ātrāk un ātrāk pēc kaut kā, beigās attopoties, ka tomēr jādodas pretējā virzienā- pēc miera, ģimeniskuma. Arī es šajā gadā piedzīvoju izdegšanu, jo bija taču jāpaspēj tik daudz un arī uzņēmos arvien vairāk un vairāk... Protams, Ziemassvētku laiks nav īstais laiks,kad meklēt mieru,jo jāiespēj pēdējie darbi, jāsasaiņo dāvanas, jāsarūpē cienasts svētku galdam un atkal pavisam viegli iekrist izdegšanas valgos, tomēr iekšējā sajūta šogad man saka, ka būs labi un mierīgi,jo sevi esmu iemācījusies dozēt, lai manis pietiek sev pašai, ģimenei, darbam un līdzcilvēkiem, ko novēlu arī jums!

Nav svarīgi, cik liela vai maza būs dāvana, ko pasniegsiet vai saņemsiet, būtiskākās ir sajūtas, kas ieliktas šo dāvaniņu sarūpējot vai iegādājoties. Tās mirdzošās acis, kas piepildās ar prieka asarām un siltums, kas ielīst dāvinātāja sirdī- šo sajūtu nevar sajaukt ne ar ko citu, jo tā ir tik patiesa, tik īsta! Dāviniet no sirds, bez aprēķina un prieks par dāvināto būs dubultliels!

Ģimeniskus, gaišus, sirsnīgus, saticīgus svētkus! Lai izdodas atrast to īpašo svētku brīnumu un sarūpēt brīnumu citiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams!

Kristīne, Māmiņu Kluba portāla redaktore un projektu vadītāja