Viesojāmies grilbārā "Lighthouse" Jūrmalā.

Viesojāmies grilbārā "Lighthouse" Jūrmalā.

24. Sep 2013, 00:20 Agnija Agnija

Kādu laiku atpakaļ Māmiņu kluba portālā norisinājās kulināru blogu konkurss par vasaras ēdienkarti un biju viena no trīs laimīgajām, kura ieguva balvā dāvanu karti grilbārā „Lighthouse”, kas atrodas Jūrmalā uz Jomas ielas.

Dāvanu karte stāveja un gaidīja kādu iedvesmas brīdi, lai dotos Jūrmalas virzienā, lai apskatītu dažus sava partnera darba vietas realizētos arhitektūras objektus un nobaidītu, iespējams, ko jaunu jaunā vietā. Ēst man (mums) patīk un garšīgi paēst – jo vairāk. Jāsaka, ka ekspektācijas mums bija vairāk kā sagaidījām, bet slikti noteikti nebija. Mēs neieguvām to, ko gaidījām, bet ieguvām to – ko negaidijām.

20130924001838-61981.jpg

Ienākot „Lighthouse”, ieņēmām vietu pie galdiņa, lai redzētu gan ielu, gan telpu (terasi), bet, ieraugot pie bāra nelielu bērnu stūrīti, kur jau rotaļājās pāris mazuļi, pārsēdāmies tam tuvāk, jo noteikti arī Otto tur dosies, jo nav tas vecums, lai ilgi nosēdētu blakus mums pie galdiņa.

Drīz vien viesmīle mūs informēja, ka notikusi kāda nelaime vienam no pavāriem un pamatēdieni būs jāgaida vismaz stunda. Te mēs nedaudz saskumām, jo grilbārā plānojam baudīt grila ēdienus, jo uzskatījām, ka tas būs šīs vietas „jājamzirdziņš”. Saprotot, ka Otto tik ilgi nebūs izklaidējams, jo arī viņam laiks pusdienot, ātri jādomā, ko darīt - palikt vai doties prom? Paliekam, jo viesmīle uzreiz piedāvā bērnam piemērotu ēdienu, kas neprasīs ilgu pagatavošanu – panne pasta ar saldo krējumu, tomātiem, sieru. Jā, šis gājiens un ieinteresētība, risinājuma meklēšana nostrādā un turpinām lūkoties ēdienkartē pēc  „ātriem” ēdieniem. Izvēlējāmies liellopa karpačo, zupu ar jūras veltēm, divu veidu salātus – maksimāli ātri pagatavojamas lietas, lai pavarām mazāk darba un mums neburkšķ vēderi (smejos).

Zupa laba, arī mani salāti ir klasiskā izpildījumā, kas nepieviļ, bet sākot ēst otrus, manām, ka kaut kā trūkst. Lapas izcilājuši, secinām, ka trūkst galvenā sastāvdaļa – tuncis. Ar humoru situācija atrisinās. Otrs „bet” – karpačo nevis pats kusa uz mēles, bet kusa ledus kristāliņi, jo tikko izņemts no saldētavas. Ja to atnestu minūtes septiņas vēlāk, mēs to nejustu. Pietrūka klāt arī kāda eļļa, parmezāns. Otto gan laimīgs bērnu krēsliņā ar baudu un palūgto augļu dakšiņu, otrai rokai piepalīdzot, kāri ēda savu panne pastu.

20130924001658-87142.jpg

Bet šie nav nedz pārmetumi, nedz nežēlīga kritika. Kā jau teicu, mēs ieguvām grilbārā to, ko negaidījām un, proti, bērnu stūrīti, bērnu kompāniju, pietiekoši daudz vietas vairākiem bērnu ratiņiem. Sava veida mājīgo sajūtu kā pie savējiem deva arī tas, ka uz vietas svētdienā tur manījām dūlas Kristīnes Bērziņas vīru Raiti, kas ir viens no īpašniekiem un redzēts kluba raidījumos. Un šai vietai nebija tas snobisms, ko it kā domajām tur sagaidīt. Tas tiešām pārsteidza un ir vēlme „Lighthouse” iegriezties vēl, lai nobaudītu arī grila ēdienus un kādu vīnu.

Garšīgu dzīvi! 

Agnija Agnija 24. Sep 2013, 08:37 BaiBaii

Ne,ne, zupa nebija auksts. Laba. Un gluzi lapas vien needam. Ta sagadijas,ka netrapijam istaja diena 😀