Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Jau no septembra mocījos ar regulāriem reiboņiem, sirdsklauvēm. Saprotot, ka to tā nevar atstāt, jo veselība ir ļoti svarīga, devos pie ārsta. Biju uz dažādām smalkām pārbaudēm, kuru mērķis bija saprast, kas gan īsti man kaiš. Bet nekā. Visi ārsti kā viens priecīgi paziņoja, ka es esmu pilnīgi vesela. Forši jau, bet ko darīt ar reiboņiem un slikto pašsajūtu, kas aizvien turpinājās? Dodoties savā ikdienas skrējienā jutu, ka pulss kāpj tikai augstāk, lai gan tam nav nekāda pamata. It kā…
Uz kādu laiku pārbaudēm pieliku punktu, jo visi nosūtījumi bija izmantoti, visas pārbaudes izietas, bet bez atbildes uz jautājumu, kas gan ar mani notiek?
Pienāca šodiena. Es sēdēju istabā, mierīgi saiņoju Ziemassvētku dāvanas, Fejiņa blakus istabā rotaļājās ar Lego. Gandrīz vai idille, bet… man vienkārši sāka trīcēt rokas, iestājās pilnīga panika, acis piepildījās ar asarām, šķita, ka viss brūk, notiek kaut kas tāds, ko nespēju kontrolēt. Bāc, kas ar mani notiek? Es tikai saiņoju Ziemassvētku dāvanas. Visas dāvanas ir sagādātas, arī saiņošanai nepieciešamās lietas, tātad, nav iemesla nekādai panikai. Es neko nekavēju, man nekas nav jāpagūst.
Un tad es atcerējos par slimību, par kuru esmu tik daudz lasījusi, bet nekad nebiju spējusi saprast, kas tas par tādu slikto bubuli, kas iemiesojies daudzos cilvēkos. Veģetatīvā distonija. Ja palasītu šīs slimības simptomus, tad sķiet, ka tieku aprakstīta es. Visas pazīmes par to liecina.
Pēc dāvanu saiņošanas jau pagājis kāds laiciņš, bet vēl aizvien nejūtos savā ādā. Rokas pusnotirpušas, sirds sitas straujāk un no panikas gandrīz vai slikta dūša.
Tāds nelūgts ciemiņš pie manis negaidīti ieradies.
Noteikti iesaku apmeklēt labu psihiatru un psihoterapeitu. Nevajag baidīties - tas var tikai palīdzēt. Jārisina problēmas, kamēr nav sākušās tādas lēkmes, ka jāsauc ātrie, jo liekas, ka mirsti un jūc prātā.
Mani ari sis skara rudens sakuma. Pie visa vainigs bija darbs un emocionalais terors ar kuru man tur nacas saskarties,jo parbaudes ari ta pateica,ka nervoza sirsnina. Kops esmu prom no ta visa,ta ari vairs nav bijusas sirdsklauves.
VD tas tiešām ir vāks no kura nevar atbrīvoties, ar to var sadzīvot. Man sākumā ar bija ļoti grūti un pat tagad es teikšu, ka nav viegli, bet ja Tu VD izpausmēm nepievērs uzmanību tās pāriet, jo ja Tu uz tām ieciklējies veidojas aburtais loks- sākas panika un aiziet visas izpausmes smagākā formā. Varu ieteikt palietot Nervostrong, izlasīt grāmatu par VD un censties to visu ignorēt. Ja kaut kas neliek mieru, aizej pie ārsta, lai pārbauda, pateiks viss ok un kādu laiku būs miers.😀
Ar veģetatīvo distoniju ilgi mocījos. Tā kā tradicionālā medicīna to neārstē (antidepresantu dzeršanu neuzskatu par normālu un atbilstošu ārstēšanas metodi), pievērsos alternatīvām. Veiksmīgi, studējot ārstu, psihologu grāmatas izdarīju vairākus secinājumus un attiecīgi mainīju savu ikdienu. Biju arī pie psihoterapeita. Man - pilnīgi bezjēdzīgi. To visu biju jau izanalizējusi un sapratusi pirms terapijas, pašas spēkiem. Grūti bija, bet veiksmīgi tiku galā.
Svarīgākais ir patiešām saprast, vai tā ir veģetatīvā distonija vai patiešām kāda reāla saslimšana!
Jebkurā gadījumā - spēku veseļoties!