Vasaras gids: Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejs

Vasaras gids: Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejs

12. Jul 08:05 Banija_lv Banija_lv

Tādās dienās kā šī, kad lietus līst un līst bez mitas, jāatzīst, ka vislabāk gribās palikt telpās. Tomēr pat lietus un aukstums nav iemesls tam, lai bēdīgi skumtu mājās, jo var taču doties atklāt jaunas vietas. Kā to darījām aizvadītajā nedēļas nogalē mēs, kad izdomājām pavadīt savas brīvdienas Rīgā.

Ideju, kurp doties, bija ļoti daudz, taču galu galā nosliecāmies par labu Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejam. Savas dzīves laikā tur esmu bijusi divas reizes – pirmā reize bija ekskursijā ar klasi, bet otrā kaut kad tad, kad nesen biju pārvākusies uz dzīvi Rīgā. Ņemot vērā, ka mūsu bērniem tīk dažādi zinātniskie raidījumi, pasaules kārtības izzināšana, biju pārliecināta, ka viņiem muzejā patiks.

Dodamies iekšā muzejā!

Sākotnēji, ieejot muzeja telpās, nokāpjam pagrabā, kur ir ne tikai labierīcības, bet arī skapīši, kuros atstāt mantas. Nav ne jausmas, vai mantas šeit jāatstāj obligāti, vai arī tas pēc pašu izvēles, taču mēs nolemjam atstāt, jo vēl pirms muzeja apmeklējuma esam paguvuši iepirkties grāmatnīcā, tāpēc soma ir gana smaga.

Uzkāpjot līdz muzeja kasei, samaksājam 5 eur par ģimenes biļeti, un tur jau mūs arī sagaida superīga darbiniece, kura tūliņ pat sāk komunicēt ar manu piecgadnieci, un izstāsta, kādas ekspozīcijas redzēsim muzeja apmeklējuma laikā. Piebilst arī, ka visus bērnus interesējot, vai muzejā redzamais skelets ir īsts, uz ko viņa atbildēšot jau uzreiz – jā, tas ir īsts. Viņa arī piemetina, lai jautājumu gadījumā atgriežamies pie viņas, jo viņa labprāt atbildēs un paskaidros.

Sakot paldies par laipno sagaidīšanu, dodamies tālāk iekšā muzeja ekspozīciju valstībā. Sākumā iespēja apskatīt ekspozīciju “miers baro / karš posta”, kur bērniem izstāstu par talonu jēgu, apskatāmies fotogrāfijas, un tālāk jau dodamies iepazīt medicīnas vēsturi.

Sākums ir nedaudz biedējošs, telpās pieklusināts apgaismojums, tāpēc pārņem nedaudz biedējošas sajūtas. Mana piecgadniece aizklājusi ar plaukstām acis un saka, ka viņai esot bail satikties ar skeletu. Mierinu, ka pirmajā stāvā skeleta vēl nebūs.

Līdz šim ar muzeju apmeklēšanu īpaši neesam aizrāvušies, taču kādreiz jau var. Bērni ar lielu interesi pēta senos instrumentus, noelšas pie biezajām un lielajām medicīnas grāmatām. Abi konstatē, ka mūsdienās esot vieglāk mācīties, jo ir taču Youtube, vairs nav tik daudz jālasa. Iejaucos abu sarunā, sakot, ka man gan negribētos, lai mani ārstē dakteris, kurš mācījies tikai no Youtube. Tas tā, humoram.

 

Tie, kuri ir pārliecināti, ka bērniem muzejos ir garlaicīgi, varu droši teikt, ka tā nebūt nav. Lai arī Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejā izpaliek dažādi digitālie risinājumi un interaktivitāte, kas pieejama citos muzejos, bērniem te patīk. Suns ar divām galvām, biedējošie zobārstu krēsli… bērni arī piefiksē, ka ārsta kabinetā bērns piesiets pie krēsla. Atliek vien priecāties, ka mūsdienās medicīna gājusi straujiem soļiem uz priekšu, tāpēc mums šāda realitāte izpaliek.

Muzeja apmeklējuma noslēgumā gan piecgadniece, gan deviņgadnieks vienbalsīgi paziņo, ka vismīļākā ekspozīcija viņiem bijusi par kosmosu. Izpētīt tērpus, apskatīt sunīti, kas lidojis kosmosā un, galu galā, uzzināt, kā tur, augšā, pārtiek kosmonauti. Liels bija viņu pārsteigums, kad uzzināja, ka neizteiksmīgajās tūbiņās slēpjas viņiem zināmi ēdieni – zupa, ievārījums utt.

Ļoti vērtīgi pavadīts laiks ar jaunām zināšanām, kas pavisam noteikti paliks bērniem atmiņā.

 

Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejs

Ukrainas neatkarības ielā 1

Darba laiks
P. slēgts
O. 11.00—17.00
T. 11.00—17.00
C. 11.00—19.00
P. 11.00—17.00
S. 11.00—17.00
Sv. 11.00—16.00