Vajag tikai nedaudz paciesties

Vajag tikai nedaudz paciesties

27. Jan 2016, 10:50 FejuFeja FejuFeja

Iepriekš, mainot darba vietu, tiešā vadītāja pirms darba līguma parakstīšanas neformālā  sarunā vaicāja, vai tuvākajā laikā neplānoju ģimenes pieaugumu. Atzīšos, ka par šādu jautājumu biju pārsteigta, jo pat tad, ja plānotu, diez vai to godīgi atzītu. Un šī nav vienīgā reize, kad kāds esošs vai potenciāls darba devējs uzdot šādu vai līdzīgu jautājumu. Vēl aptuveni pirms gada, kad aptaujāju tuvākos draugus par jaunām darba iespējām, viens bija gatavs piedāvāt darbu, bet ar nosacījumu, ka tuvāko divu gadu laikā man nebūs grūtniecības.

No vienas puses ļoti absurdi, bet no otras – pavisam saprotami. Darba devējs iegulda laiku un līdzekļus jaunā darbinieka apmācīšanā, tādēļ ir tikai pašsaprotami, ka viņš nevēlas pēc gada vai vēl ātrā ķerties atkal jau pie darbinieku atlases un sākt apmācīšanas procesu no gala.

Vakar iegrimu skumjās pārdomās, kad pēc nelielas sapulces darbā mājās atgriezos ar asarām, sajūtoties nenovērtēta. Brīdī, kad raudāju, dēls vaicāja, vai tētis mani ir sarājis (pavisam pašsaprotams jautājums), bet, kad atbildēju, ka tētis nav pie vainas, bērns skumju seju turpināja tincināt, cenšoties noskaidrot, kurš man nodarījis pāri vai mani pagrūdis.

Atzīšos, ka ir brīži, kad darbā katliņš ir pilns un iet pāri malām, un vislabprātāk uz galda noliktu atlūgumu, pārliecībā, ka jaunu darbu atrast noteikti nebūtu problēmas. Taču tajā pašā laikā ir tikai viena lieta, kas attur mani no šāda lēmuma pieņemšanas – es tiešām vēlos ģimenes pieaugumu, tādēļ patlaban esmu koncentrējusies māmiņalgas uzkrāšanai, apzinoties, ka būtu tikai negodīgi uzsākt darba gaitas jaunā darba vietā, bet jau pēc pāris mēnešiem paziņot priecīgu ziņu – mīlīši, man būs bērns, tādēļ varat sākt meklēt man aizstājēju.

Kā izturēt atlikušo laiku? Sakožu zobus, domāju labas domas, koncentrējoties uz savu mērķi un rādu visiem, ka esmu viens laimīgs un priecīgs kolēģis, par spīti visiem un visam.

27. Jan 2016, 19:53 lauvinja

Nu tur jau ir ilgstoša nespēja. Būtībā ja tik ilgi cilvēks nav darbā, tad pašam vajadzētu saprast, ka nav spējīgs pildīt savus pienākumus. Pretējā gadījumā izskatās tā ne visai.

Pietam autores blogā darba devējam nav nekādu tiesību uzdot šādu jautājumu, jo pretējā gadījumā tā ir sava veida diskriminācija. Mūsdienās cilvēki ir pieraduši (viņi nezin ne savas, ne darba devēja tiesības un pienākumus), ka darba devējam ir visatļautība. Piemēram, intervijas laikā nevar jautāt par ģimenes stāvokli. Tas šoreiz neattiecas uz lietu. Ir tev 5 bērni, neviens vai tu viņu plāno vai neplāno.

27. Jan 2016, 19:40 IlvaV

Jā, piemēram, Tev!🤣

27. Jan 2016, 19:40 pandulaacis

Malacis. Ar to arī tevi apsveicu, ka pamanīji kļūdu! 🌷

27. Jan 2016, 19:36 Cielavinna

Man uz abortu moš bija jāskrien? Vai jālūdz atļauja palikt stāvoklī vai slims bērns jāatdod nez kam un jāiet rukāt? Ļoti žēl, ka daudziem ģimene nav 1. vietā, bet gan darbs. Pietam neviens nav neaizstājams.

IlvaV IlvaV 27. Jan 2016, 18:44 pandulaacis

Kā Tu nesaproti? Tas ir kaut kas, kas ir retajam😀

Cielavinna Cielavinna 27. Jan 2016, 14:49 Salamandraa

Nabaga priekšniecība ar tādu padoto. Priekšniecība jāciena nevis jāizturas ar tādu pofigismu, viņi tomēr rēķinas ar saviem darbiniekiem.
Prieks, ka ir tāda pārliecība, ka var mūsdienās atrast tā uz sitiena citu darbu.

lauvinja lauvinja 27. Jan 2016, 14:24

Ja darbinieks sevi parāda no labās puses, iederas kolektīvā, ir gatavs domāt ne tikai par sevi un savām ērtībām, tad darba devējs priecīgs darbinieku palaidīs bērna kopšanas atvaļinājumā un laimīgs gaidīs atpakaļ 😉

pandulaacis pandulaacis 27. Jan 2016, 14:14 Salamandraa

Kas ir aukstākā izglītība? 😀

lauvinja lauvinja 27. Jan 2016, 12:59 Salamandraa

Var dzīvot pēc principa - man par visiem pofig, bet ilgtermiņā diez vai tas ir pozitīvi.

Man bija padotā, karai bija līdzīga attieksme, daudz netrūka, lai atlaistu ar īpašu pantu (darba likums 101 pants 11 punkts), beigās gan aizgāja pēc pašu vēlēšanās. Bet ja man kādreiz prasīs atsauksmes par šo darbinieci, es nedomāju neko slēpt nākamajam darba devējam - lai lemj pats. 😉

lauvinja lauvinja 27. Jan 2016, 12:55

Tev ir jaiemācās darbu atstāt darbā (viegli pateikt, ne tik viegli izdarīt), ar visām tur esošām problēmām. Reizēm der padomāt kas tieši tev darbā raisa nepatīkamās esmocijas un ko tajā visā var mainīt un vai darba maiņa kaut ko atrisinās.

27. Jan 2016, 12:00

Nenem galva un dari pa savam.Ne jau prieksniekam regulet tavu bernu skaitu vai laiku,kad tos radit.Es tada zina esmu rudita.Man ir savas tiesibas un es tas izmantoju,ja berns slimo(un slimo biezi),es nemy lapu nevis mekleju aukli,kas sedea,tikai tapec,lai tiktu uz darbu. Saku stradat divos jaunos darbos 2015.gada. Pec paris men.jau biju stavokli,un butiba man ir absoluti vienalga,ka viniem bus jamekle cits darbinieka vieta(atrast to ar nemaz nav tik viegli,jo darba ir vajadziga aukstaka izgl.un spec.sertifikats,citadi nemaz nevar stradat). Kas ta cits domas par tevi,ja ne pats?Man sava gimene ir 1.vieta.Un ja kadam kaut kas nepatik,ta ir vinu problema.

Kristīne Māmiņuklubs.lv Kristīne Māmiņuklubs.lv 27. Jan 2016, 11:29

Lai izdodas izturēt šo grūto laiku un bēbītis ātrāk piesakās!