Superbēbīša dienasgrāmata: soli pa solītim,lai sasniegtu mērķus!

Superbēbīša dienasgrāmata: soli pa solītim,lai sasniegtu mērķus!

27. Dec 2016, 13:36 Kristīne Māmiņuklubs.lv Kristīne Māmiņuklubs.lv

Gads jau paskrējis un, pavadot pēdējās dienas, pieķeru sevi pie domas,ka galvā taisu "atskaites" par to,kas paveikts,kas vēl plānojas un ko gribētos nākamajā gadā... Jā, gads paskrējis raibs kā dzeņa vēders,kā pāva aste, kā Lieldienu ola.. nu salīdzinājumus varētu atrast daudz un dažādus!

Edvards no maza pāris mēnešus veca bēbja izaudzis par kārtīgu čali,kuram nedarbi prātā, tiek iekarotas arvien jaunas virsotnes mājās, saprot, parāda,ko vēlas, pirmie vārdiņi un nu varu teikt,ka arī atdalīšanās mums pēdējās mēneša laikā notiek aktīvāk kā iepriekš. Nē, krūts barošanu vēl nepabeidzām,bet tas ir viens no gada pirmajiem mērķiem, lai tieku galā ar savu veselību, bet ikdienā, dodoties ārā no mājām, Edvards labprātāk paliek ar Jāni un arī ar manu mammu un vairs nekarājas kājās :) Fū, var uzelpot vairāk un saprast,ka lēnām atgūstu savu sievietību, kas bija arī lielākie mērķi un apņemšanās šajā gadā- nepazaudēt sevi šajā skrējienā.

Šajā gadā turpināju savu hobiju- pastaigas un staigāšanu un spītīgi sev katru dienu atgādināju par mērķi 2016km šajā gadā un.... jā es to paveicu pāris nedēļas atpakaļ! Lepnums par sevi un prieks vienlaikus, bieži pārvarēju slinkumu un tomēr devos ārā, izvēdinot galvu un tiekot pie papildus kilometriem endomondo skaitīšanas rīkā.

Ak, kur vēl jaunais hobijs šūšana. Tur gan pašreiz vēl kā pa celmiem, jo ikdienā viss sanāk diezgan saraustīti,bet ir tik daudz izdomātu projektiņu,ko gribētos sačubināt nākamajā gadā un no sirds ticu,ka viss izdosies! Galvenais iekārtot īpašo šūšanas vietu, nevis kā pašreiz- mētāties pa visām istabām, kur bērni nedzīvojas.

Tagad,kad gads noslēdzas, liekas, ka pietrūkst spēka un pārņem nogurums kā pēc labi paveikta darba, kas bijis gada garumā. Šajā gadā šī ir trešā lieta, kas ir bijis mans pašmērķis- atteikties no visa liekā, nedarīt to, ko var nedarīt un atbrīvoties no mana teicamnieces sindroma,kas pavadījis visus gadus no bērnības. Kā es smejos, man bija nepieciešami trīs bērni,lai saprastu,ka man jābūt pietiekami labai mammai un sievai un nav viss jāvar un visur jābūt. Šis vārdiņš NĒ vienmēr man ir bijis kā bieds, jo "Kā gan es atteikšu", "Ko par mani padomās" utt., bet, saudzējot sevi, daudz vairāk piedomāju, vai man konkrētā lieta patiešām ir jādara un ko tas man dos... Tāda egoisma ieslēgšana, bet lai šajā straujajā mūsdienu ritmā nepazustu, vajadzība arī pēc tā.

Nākamajā gadā ļoti vēlētos aizbraukt ar ģimeni kādā kopīgā ceļojumā,jo šis laiks ārpus mājām, ļauj uz bērniem paskatīties citādā gaismā. Tāpat 2017.gadā ļoti vēlos savest kārtībā savu veselību un turpināt ceļu uz Pašapzinīga es, lieliska sieva un forša mamma :)

Man patīk šī "mājas un miera sajūta",kas atrodama mūsu mājās un to novēlu arī jums, mīļās māmiņas, nākamajam gadam- atrodiet to īpašo sajūtu, to īpašo iedvesmu, kas liks pacelties spārnos! Un laiks katram ir tik, cik ir- nedariet to,ko jūs negribat!

Kādas bija jūsu šī gada apņemšanās un mērķi? Vai ir sanācis īstenot?

Edvarda māmiņa

20161202112226-26489.jpg

mamma88 mamma88 27. Dec 2016, 22:17

Atbildot uz jautajumu,man nebija nosprausti kadi merki vai apnemsanas. Gads bija jau ta labi iesacies,ta nu ari uz tadas nots meginasu sagaidit ari nakamo

mamma88 mamma88 27. Dec 2016, 22:15

Sanak,ka diena janostaiga gandriz 6km,lai merkis tiktu sasniegts.

mamma88 mamma88 27. Dec 2016, 22:13

Jus loti labi izskataties. Labprat izlasitu blogu par figuras atgusanu pec 3 berniniem un to ka rodat laiku ari sev.🌷