Strādājoša, studējoša mamma un sieva- tas ir par mani!

Strādājoša, studējoša mamma un sieva- tas ir par mani!

05. Oct 2017, 00:05 Kristīne Māmiņuklubs.lv Kristīne Māmiņuklubs.lv

Vienmēr esmu bijis nemiera gariņš, kuram jāiet, jādara un jākustas. Šajā gadā dažādu apstākļu vadīta nolēmu, ka laiks uzsākt mācības pēc teju 7 gadu pauzes, kad ieguvu bakalaura grādu, tad jau pieteicās otrais bērniņš, darbs, ikdienas rutīna un trešais bērniņš. Šogad mirkli pirms pieteikumu sākšanās atkal pie manis atnāca tā sajūta "Gribu mācīties!" Un dažādu secīgu notikumu kārtībā esmu tur, kur esmu pašreiz- studējot RTU uzņēmējdarbību un vadību maģistrantūrā.  

Kāds tad ir īstais laiks, lai mācītos? Tas sasaucas arī ar jautājumu par to,kāds ir labākais vecums bērniem, karjerai, ceļojumiem, attiecību dibināšanai. Mūsu ģimenē bērni plānoti pasaulē sāka ierasties, kad man bija 21, kad studēju, tikko biju sākusi strādā. Un nevienu mirkli neesmu domājusi,ka varētu būt citādāk- ka esam par jaunu, negatavi, jo visu taču iemācās un būt jauniem vecākiem ir tik forši! Tagad, kad bērni jau ir paaugušies, varam abi ar vīru atsākt to,kas pašiem patiktu vislabāk- mācīties, apmeklēt kursus, pievērsties hobijiem. 

Nākamajā gadā Dariuss uzsāks skolas gaitas un arī tad nebūs vienkāršāka ikdiena, tāpēc jākaļ dzelzs, kamēr karsta- ejot, darot un pilnveidojot sevi.

Būtiska atbalsta komanda

Šis bija galvenais aspekts, kas pirms mācību uzsākšanas bija jāapdomā- kurš vakaros pieskatīs bērnus, izvadās Dariusu uz futbola nodarbībām un palīdzēs arī mācībās Danielai, ja kas nebūs skaidrs. Vislielākais prieks un gandarījums, ka ģimene (izņemot bērnus,kurus šī doma neaizrāva, ka sēdīšos skolas solā) ar visām četrām bija PAR manām mācību gaitām- vīrs, mana mamma, vīra mamma, mana māsa, brālis ar ģimeni. Visi ir gatavi palīdzēt, izņemt bērnus no dārziņa un pieskatīt, kad nepieciešams. 

Skolas gaitas, mācības un pirmie izaicinājumi

Cipari man patikuši vienmēr, gribējās arī ko praktisku mācīties un saistībā ar darbu, ko daru ikdienā, tāpēc šis bija vieglākais, ko izlemt- kādā programmā studēt, kad atbalsta komanda sarunāta.

Un lekcijas, kursabiedri- tas ir pavisam kas pirms vairākiem gadiem- jau pieauguši cilvēki, kuri zina, kāpēc studē konkrētajā programmā, kāpēc dara to,ko dara. Un arī mācību process pats ir daudz vieglāks, jo ir sasaiste ar darbu, ko daru ikdienā.

Skola jau nav tikai atsēdēšana uz vietas, ir jāmācās arī mājās un es arī īsti neizprotu tos cilvēkus, kuri maksā par studiju darba uzrakstīšanu, jo īpaši studējot maģistrantūrā, kas jau ir pieauguša cilvēka izvēle, tam vajadzētu būt kā solim sevis attīstībā. Bet lai jau :)  Ja godīgi, ja tagad man būtu jābeidz 12.klase, tad mana izvēle studijām būtu pavisam cita, tieši tāpēc jau tagad zinu, kādus padomus Danielai ieteikšu,kad viņa beigs 12.klasi un apsvērs mācības augstskolā.

Kad es mācos? Dažādi- atnāku uz darbu ātrāk, lai sagatavotu prezentāciju, uzraksītu mājas darbu, vai pie gultas noliktā grāmata atgādina, kas jāizlasa. Man ir paveicies, jo skolas nedēļas sadalās vieglajās, kad skola ir divas dienas nedēļā, un garajās,kad lekcijas ir gandrīz katru dienu. Īsajās nedēļās pievēršos vairāk ģimenei, ikdienas mājas solim, šādi lavierējot starp ikdienu.

Vai esmu nogurusi? Jā, miegs piezogas jau īsi pirms 22 vakarā, bet brīvdienās tad cenšos to kompensēt un plūst pa straumi, jo ikdiena tā ir tik piesātināta. Tagad manas dzīves jomas- ģimene, darbs un studijas visu laiku tiek līdzsvarotas un kādā brīdī, protams, gadās, ka kāda joma tiek ietekmēta, bet viss ir pārejoši un pārmaiņas ikdienā ir vajadzīgas, lai neiesūnotu.

Bērni man ir kā dzinulis iet un darīt. Protams, kāds var nosodoši domāt, ka esmu egoistiska, jo jāsēž ar bērniem mājās, bet man šķiet, ka, ja ir laimīga mamma, arī bērni ir laimīgi un redz, ka ir dzīve arī ārpus mājām. Turklāt tas iemāca arī nebaidīties no pārmaiņām. Nevaru aprakstīt to sajūtu, kad priecīga, smaidīga, piepildīta ar jaunām zināšanām ierodos mājās! 

   Kristīne

kristianna20 kristianna20 06. Oct 2017, 12:38

Kad mazajam bija tieši 1 gads, pēc akadēmiskā gada atgriezos maģistratūras 2.un pēdējā kursā. Tikmēr mazo pieskatīja tētis. Pirms tam bērnu nekad nevienam citam nebiju atstājusi, tāpēc uztraucos, kā viņš bez manis iztiks. Izrādās, bez mammas bērns mierīgs, kluss un mīļš (ar mammu tikai kašķējas un spiedz). Man mācības bija kā atpūta, jo ar bērnu mājās sēžot arī var nogurt. Protams, bija grūti pa naktīm rakstīt maģistra darbu, bet es to paveicu un lepojos. Tas bija brīnišķīgs gads. Protams, liels paldies manai atbalsta komandai - vīram un manai mammai, kuri pieskatīja mazo.

Maaminja Diaana Maaminja Diaana 05. Oct 2017, 15:44

Cik jauki, ka ir tik izpalīdzīga ģimene, ka ir, uz ko paļaities, kopā noteikti daudz vairāk iespējams sasniegt 😍
Man arī ļoti patīk tā sajūta, kad atnāku mājās no studijām ar jaunām zināšanām- vīram stāstu to visu ar milzu aizrautību, lekcijās klausos un "uzsūcu" informāciju, jo izvēlētā programma šķiet ļoti interesanta un noderīga pašai sev 😀
Būtu super, ja kādā blogā Jūs varētu padalīties arī ar saviem padomiem (ko minējāt šajā blogā), ka zināmi padomi, ko ieteikt meitai, kad viņa beigs 12.klasi 😀 zinu daudzus vidusskolēnus, kuri "maldās", nevar izlemt, kur stāties, ko darīt utt., varbūt noderētu arī Jūsu padomi 😀

cecii cecii 05. Oct 2017, 15:19

Super, kaut zinu, ka šis nebūs viegli. Studēju RTU maģistrantūrā, kad vēl nebija bērnu, bet vienalga tas bija kreizī laiks - dienas nodaļas studijas katru pēcpusdienu līdz tumsiņai + pilna laika darbs. Bet mans novērojums - kursa biedrenes, kam studiju laikā dzima bērniņi neviena nepameta iesākto. Tad laikam var, ja grib un ir atbalsta komanda. Veiksmi!

mamma88 mamma88 05. Oct 2017, 09:40

Ari studeju. Jasaka, ka reiz piekeru sevi pie domas, ka ar maziem berniem vairs nestudetu. Tomer neguletas naktis ar studijam ir morali gruti apvienot. Atkal no otras puses, varbut sis ir tiesi istais laiks, lai pilnveidotos...