Pirmo reizi purvā - Cenas tīreļa purva taka

Tik daudzas reizes ar “kāru” aci biju skatījusies uz draugu publicētajām bildēm no pastaigām pa dažādām purvu takām, ka man nedeva mieru vēlme arī pašai kādreiz ko tādu redzēt savām acīm. Tiesa, līdz šim vienmēr bijis kāds iemesls, kāpēc iecere tā arī palikusi tikai ieceres līmenī.

Taču pagājušajā nedēļā beidzot pienāca pirmā reize mūžā, kad es nonācu purvā. Roberts devās uz dzimšanas dienas ballīti Lāču maizes ceptuvē, tāpēc, lai visas 4 stundas nebūtu jāsēž vienkārši blakus, kopā ar vīru nolēmām aizbraukt uz Cenas tīreļa purva taku. Loģiski, ka iepriekš mēs nebijām ne meklējuši, ne lasījuši informāciju, kā līdz purvam nonākt un kas mūs tur vispār sagaida. Vienkārši ieslēdzām Waze un devāmies meklēt purva taku.

Braucot pa šoseju Rīgas virzienā, ceļa labajā pusē pamanījām norādi uz purva taku un tai pa grantēto ceļu sekojām. Sekojām, sekojām, bet nākamās norādes kā nav, tā nav. Arī mobilo sakaru pārklājums pazuda nebūtībā, tāpēc neglāba mūs ne Waze, ne Google, jo mobilo sakaru tīkls nebija ne manam, ne vīra telefonam. Hm, ko darīt? Ņēmām talkā loģiku un riskējām atstāt auto pie ieejas kūdras ieguves laukā, lai dotos izlūkos (iepriekš gan Waze norādīja, ka šis būs īstais ceļš, taču savā prātā negribējām tam piekrist, jo norāžu nekādu nav, un kā tad tūristi tur ies caur ieguves lauku?). Un izrādās, ka šī bija pareizā vieta.

Pagājuši pārdesmit metrus uz priekšu, pamanījām uzrakstu, kas aicināja doties tālāk. Un tā sākās mūsu aizraujošā un nesteidzīgā pastaiga 2 stundu garumā un 6km garumā.

Iesākumā ceļš, varbūt, nešķitīs elpu aizraujošs un nebūt neatgādinās tos iespaidīgos skatus, kurus cilvēki mēdz publicēt sociālajos tīklos pēc viesošanās purvos. Taču ar katru nākamo metru, kad būsiet pagājuši garām kūdras ieguves laukam, pavērsies acīm neticami skati. Nu jau pat vairs neatceros, cik reižu pastaigas laikā sajūsmā nopūtos no laimes par fantastiskajiem skatiem.

Pastaigu noteikti iesakām baudīt šeit nesteidzoties, kārtīgi iepazīstot purvā redzamos augus, iepazīstot tur mītošos putnus (tieši šeit pirmo reizi šajā pavasarī dzirdēju kūkojam dzeguzi). Un ja iesākumā skeptiķi teiks, ka šeit nav nekā īpaša, tad brīdī, kad nonāksiet līdz Skaistezeram, varu derēt, ka pat šie cilvēki būs sajūsmā no dabas varenības, skaistuma. Mīļie, Latvija ir tik skaista un īpaša zeme! Un šeit tam redzēsiet atkārtotu apliecinājumu.

Šī nelielā pastaiga bija īpaša. Kopā ar vīru mierīgi, bez steigas pārrunājām ne tikai sadzīviskas lietas, bet arī daudz runājām par purva ekosistēmu un kaldinājām nākotnes plānus par nākamajiem ceļojumiem un izbraucieniem. Ziniet, šis būs mans īpašākais šī pavasaras mirklis, jo tieši šajā pavasarī es beidzot pirmo reizi nonācu purvā.

Purva taka met loku, piedāvājot aplūkot purvu no visām pusēm, savukārt tālākajā tās galā gaidīs skatu tornis. Noteikti uzkāpiet tajā, jo augšā jūs sagaidīs... šūpuļtīkls. Tik īpaši un romantiski! Vieta, kur noteikti atgriezties visos gadalaikos, jo katrā no tiem purvs pārsteigs ar ko īpašu.

Neizplūdīšu stāstos par to, kādus augus un putnus iespējams purvā satikt, jo par to visu uzzināsiet informatīvajos stendos, kas izvietoti visas takas garumā. Noteikti piestājiet pie tiem, lai atklātu ko jaunu. Vismaz mēs uzzinājām.

Dodamies purvā!

P.S. Tikai, rūpējoties par dabu, atceries neko neplēst, neaiztikt un, ja līdzi ņemat pusdienu maizītes vai kādus citus gardumus, neko aiz sevis neatstājiet (mēs takas malā dažviet pamanījām gan pa kādai zeķei, gan sieviešu higiēnas piederumam). Mīlēsim un cienīsim sevi un Latviju!