Pagriez dzīvi par 180 grādiem: Uzrakstīt vēstuli 2023. gadam

28. Dec 2022, 00:00

Gads tuvojas noslēgumam un šajā gadā šis ir mans pēdējais blogs Māmiņu klubā. Un, noslēdzot gadu, tik ļoti vēlētos, lai mēs katra izvērtējam, cik nozīmīgs mums šis gads ir bijis un uzrakstām sev vēstuli 2023.gadam.

Kādēļ? Jo mēs ļoti bieži sevi nenovērtējam, mēs ļoti bieži daudz ko uzskatām par ikdienišķu, ļoti daudz ko varam… tik augstas “latiņas” sev uzliekam sevi spīdzinot un šādi tik ļoti sevī piebeidzam to skaisto, maigo sievišķīgo sievieti un beigās sevi šaustām, ka neesmu gana laba… vai šo vajag? Un, kur ir šī robeža sevis izaicināšanai, vai spīdzināšanai? Vai mērķis attaisno līdzekļus? Līdzīgi, kā ar ģimenes vakariņām, vai pusdienām, kuras gatavo pats trīs stundas, pirms tam stundu pavadot iepērkoties, vai lietderīgāk kādu vakaru būtu vienkārši ļauties lieliskām vakariņām restorānā, nekur nebraucot, nestāvot aiz plīts un pēc tam nemazgājot traukus, bet kopīgi pasēžot, pavakariņojot, aprunājoties, viens otru samīļojot un ļaujoties arī nelielam izbraukumam pa pilsētu… vai kino vakaram siltās vilnas zeķēs un karstvīnam… un tā šādi šos svarus sasveram vienam, vai otram par labu – laikam, finansēm, gribēšanai, varēšanai un gaidām… un protams tam, cik ļoti mums vēl visa dzīve priekšā, cik ļoti daudz būs šo mierpilno, skaisto vakaru, šo laisko rītu… bet dzīve rit savu gaitu un šo mierpilno brīžu pavēlnieki esam mēs paši… un ar katru dienu mums katram laika nogrieznis tikai samazinās…

Tādēļ šorīt, pēdējā otrdienā šajā gadā nolēmu sevi palutināt ar garāku rīta cēlienu, ar iespēju mazajai neiet uz bērnudārzu, ar pankūku rītu un pilnībā iztukšotu kafijas krūzīti, kura retu reizi ir tāda bijusi, jo ikdienas skrējienā Tu to pagatavo, bet izdzert nespēj…tev vienmēr kaut kur jāskrien – duša, brokastis bērniem, bērnudārzs, skola, darbs… gan jau vēlāk darbā, bet tur stāsts līdzīgs un kafijas baudīšana nesanāk…. šorīt pie lielās kafijas krūzes uzdevu sev pašai jautājumu – vai esi laimīga? Vai esi tur, kur vēlies būt, vai arī tas ir tikai ceļš uz to, kur vēlies būt? Kur es biju pirms gada, kādas sajūtas man bija tad un, kas ir mainījies šogad? Tad Tu sev sāc uzskaitīt – dzīvoju citā pilsētā, veidoju jaunu startu, jauns darbs, jauni plāni, jaunas sajūtas, tas viss tikai gada griezumā… pagājušajā gadā biju milzīgā haosā, neziņā, ar finiša taisni tik ļoti garu vecajai dzīvei, ar sajūtām, ka neredzi tai galu…. Pieļauju, ka piekritīsiet un arī jums noteikti būs dzīvē piedzīvoti posmi, kad vēlaties, lai lietas sakārtojas, bet tās velkas, velkas, līdz brīdim, kad viss sastājas dažu dienu, vai nedēļu laikā. Tādēļ, lai vai cik gara ir kāda finiša taisne, tā pienāk tad, kad tai ir īstais laiks un šo īsto laiku nosaka kāds augstāks spēks. Katru reizi, kad māc šaubas, vai vēlies uzskatāmi palūkoties apkārt, pieturies pie šiem pieturas punktiem, kurus sev esi ielikusi – jauns gads, jaunas sajūtas, jauni ieguvumi, vai zaudējumi un palūkojies, kā bija tad un, kā ir tagad. Tad daudz vieglāk būs virzīties uz priekšu un apzināties priekš sevis – vai šis nogrieznis ir bijis Tava mācību stunda, satikti īpaši cilvēki, uzsākts jauns starts, vai piepildīts sen kārotais…tad arī būs rasta atbilde uz jautājumiem, šādi ir labāk, vai ne un, ko es esmu paveikusi, lai šeit būtu, varbūt šī ir mana formula, kā veiksmīgi virzīties uz priekšu.

Laimīgu Jauno gadu mums katrai un, lai tieši šis ir mūsu īstais un vislabākais!

Tādēļ jaunu gadu no manas puses sāksim ar stāstiem par to, kā ir dzīvot jaunā pilsētā, pilsētā ar rītdienu, kādiem izaicinājumiem šeit ir jāiet cauri, formalitātes veco attiecību izbeigšanai, arī finanšu lietas, jauna darba vieta un iespējas šajā sfērā, sevis analizēšana un rokasgrāmata tam, kur vērsties pēc padoma, palīdzības dažādu jautājumu risināšanā - īpašuma pārdošana, laulības šķiršana, uzturlīdzekļu sakārtošana. Kā arī sevis meklējumi un pilnveidošana, rodot sirdsmieru un īpašo sajūtu…

Pastāsti arī Tu savu stāstu, ko darīji, lai piepildītu savus sapņus, kā pārvarēji sevi un cīnījies ar apkārtējo “spiedienu”?