Lai labāk pārvaldītu savu saimniecību, ķeros pie ledusskapja tīrīšanas

Lai labāk pārvaldītu savu saimniecību, ķeros pie ledusskapja tīrīšanas

25. Jun 16:49 Banija_lv Banija_lv

Izmest ārā varēs pagūt vienmēr, bet daudz svarīgāk ir mācēt iegādāties produktus tādos daudzumos, lai tos nebūtu jāizmet. Viegli tas nav, atzīšos. Tāpat kā nav viegli apjaust, kas tad atrodams manā saimniecībā, lai piebeigtu jau esošos, iesāktos produktus pirms ķertos klāt jaunu burciņu vēršanai vaļā.

Šķiet, vislabāk to iespējams paveikt, uztaisot lielo kārtošanu ledusskapī. Ķeramies pie darba?

No augstskolā mācītā atceros par tādu FIFO metodi, kas nozīmē, ka to, ko pirmo ievietojam noliktavā, pirmo arī izvedam. Skan jau labi, tikai kāpēc tas nedarbojas attiecībā uz manu ledusskapi un skapīšiem? Tāpēc, ka ierasts visus jaunos produktus salikt ledusskapja plaukta priekšplānā, iesāktās burciņas novirzot aizvien tālāk un tālāk. Tas, savukārt, nozīmē, ka atvērtā gurķu burka slīgst aizvien dziļākā aizmirstībā, jo pa plaukta priekš gozējas jaunā, tikko no veikala atvestā.

Tāpēc viss ledusskapja saturs tika izkrāmēts, plaukti nomazgāti, uzpucēti, un tālāk jau ķēros pie satura plānošanas – ja ievārījuma burkā pa virsu jau skaista, zaļa sūna, norāju sevi, sakot “Nu, nu”, saturu izmetot un apsoloties dzīvot turpmāk gudrāk. Ko dod tāda skapīšu un ledusskapju revīzija? Tajā var atklāt bezgala daudz jaunu produktu! Goda vārds. Nu, domājat, ka man vēl prātā bija palicis tas, ka skapī ir saulē kaltētie tomāti? Piedevām, nevis viena, bet pat veselas divas burciņas? Acīmredzot, aizmirstot, ka esmu nopirkusi vienu, pēc kāda laika biju iegādājusi vēl vienu.

Izšķirojot visus produktus pēc derīguma termiņiem, dziļumā liekot tos, kam termiņš visgarākais un kuru iepakojumi vēl nav atvērti, priekšplānā liku tos, kas tuvākajā laikā jāapēd. Pēc šādas revīzijas mans mazais haosiņš bija kļuvis par kārtīgu un pārskatāmu ledusskapi.

Šīs kārtības mīlestības iespaidā pieķēros arī garšvielu plauktiņa sakārtošanai, jo, kā izrādās, daļai no garšvielām termiņš jau beidzies pirms pāris gadiem. No skata jau vēl tīri neko, tikai aromāts vairs nekāds, dažas garšvielas salipušas pikučos. Ai, ai, cerams, ka dalība projektā būs man iemācījusi sev pateikt STOP brīdī, kad gribu nopirkt piekto bazilika paciņu, jo gan jau kaut kad noderēs.

Ko noslēgumā pēc tam, kad skapis iztīrīts? No tā, ko vajadzētu izlietot pēc iespējas ātrāk, pagatavojam fiksās vakariņas. Protams, nav tik pievilcīgi skaistas kā Renāra Purmaļa gatavotās, taču garša (es nemaz neesmu pieticīga), nav ne par kapeiku sliktāka. Proti, ja citkārt, gatavojot vakariņām mērci, es būtu aizgājusi uz veikalu, nopirkusi kārtējo krējuma burciņu, tad šoreiz izmantoju pusizlietoto kokosrieksta piena bundžiņu, jo pretējā gadījumā tā ar visu savu pusizēsto saturu nonāktu drīz vien atkritumos. Klāt visam garšvielu paciņu pārpalikumi (saprāta robežās, protams) un arī vistu gabaliņi, kas atrodami saldētavā (nereti nopērku vairāk gaļas nekā vajag, tāpēc, lai pagatavotais nebūtu jāmet ārā, reizi pa reizei kāds vistas šķiņķītis vai pusfileja nonāk saldētavā, tāpēc laiks to visu sakombinēt un izlietot). Klāt makaronu mix (skan jau smalki, bet īstenībā tie ir samiksēti makaroni no dažādām paciņām, jo bieži vien no katras markas paliek pa saujai, un tā arī glabājas skapī). Nav gluži restorāna līmenis, taču ir garšīgi un gudri pagatavots ēdiens.