Lai izrautos no ikdienas rutīnas, atliek vien aizbraukt uz Jūrmalu

Iesaistīties Māmiņu Kluba organizētajos pasākumos patiesi ir tā vērts, jo Māmiņu Klubs nekad nav skopojies ar dāvanām un pārsteigumiem. Tā nu šogad, apmeklējot Māmiņu Kluba jaunās TV sezonas atklāšanu, mūs gaidīja kārtējais pārsteigums.

Sanākot visiem pasākuma apmeklētājiem kino zālē, tika paziņots, ka zem atsevišķiem krēsliem ir paslēpti pārsteigumi. Atzīšos, ka es zem sava krēsla pat nepaskatījos, savukārt Roberts, kurš līdz tam skraidīja apkārt, pēkšņi pieskrēja man klāt, saucot: “Mamm, mamm, tas taču ir mūsu krēsls!” Un patiesi, zem viņa krēsla mūs gaidīja milzu dāvana – iespēja apmeklēt Semarah Hotel Lielupe! Wow! Kur gan vēl lielāks pārsteigums. Lieki teikt, ka visu atlikušo dienas daļu staigāju smaidīga kā maija saulīte, jau nespējot sagaidīt, kad dosimies brīvdienās.

Kādā aprīļa nedēļas nogalē, kad citi atstrādāja gaidāmo brīvo pirmdienu, mēs devāmies Jūrmalas virzienā. Iepriekš rezervējuši numuriņu, Jūrmalā ieradāmies jau ļoti laicīgi, tāpēc pastaigājāmies pa tuvējām ieliņām un tuvējā kafejnīcā “Kafijas stūrītis” (Bulduru prospekts 35), ieturējām nesteidzīgas pusdienas ar ļoti gardiem kāpostu tīteņiem, zupu, ceptu gaļu un smaržīgu lavandas tēju. Šī vieta noteikti patiks ģimenēm ar bērniem, jo tajā iekārtots gaišs rotaļu stūrītis, kas, atšķirībā, no citām vietām, neaprobežojas tikai ar pāris zīmuļiem un krāsošanas lapām. Tāpat arī viesmīļi ir ļoti atsaucīgi un īpaši draudzīgi pret bērniem.

Sagaidījuši brīdi, kad pulkstenis rādīja 15.00, devāmies “ierakstīties” viesnīcā. Kamēr saņēmu istabiņas atslēgas, Roberts jau nepacietīgi gaidīja mirkli, kad varēs doties uz rotaļu istabu. Bet nu visu pēc kārtas...

Iepriekš Semarah Hotel Lielupe bijām jau apmeklējuši, lai atpūstos SPA zonā, kā arī vienā no Māmiņu Kluba organizētajiem pasākumiem, tāpēc jau zinājām, ka mūs sagaida ļoti gaišas, mūsdienīgas un modernas telpas. Tieši tādi ir arī viesnīcas numuriņi – gaiši, praktiski, mūsdienīgi iekārtoti un ērti. Mēs uzturējāmies 7.stāvā trīsvietīgā numuriņā, kur Robertam bija ne tikai sava istaba, bet pašam arī savs televizors. Un kur nu vēl plašais balkons!

Skats no mūsu numuriņa loga

Izkrāmējuši mantas, devāmies lejā – es ar bērniem uz rotaļu istabu, bet vīrs – uz trenažieru zāli. Rotaļu istabā mazos viesus sagaida gan labirints (Robertam patika ļoti, ļoti), gan Iglu kluču zona, kā arī dažādas rotaļlietas un interaktīvas spēles.

Tās priekšrocība ir tāda, ka bērnus šeit iespējams atstāt uzraugošā personāla gādīgajās rokās, un pašiem doties atpūsties, piemēram, izbaudot kādu masāžu vai pirtis. Tā noteikti būtu darījusi arī es, ja ne vien fakts, ka Laumai ir tikai 1 gadiņš, tāpēc atstāt viņu bez vecākiem nebūtu gudri (un, šķiet, arī viesnīcas politika ko tādu nepieļautu). Izrotaļājušies vairāk nekā stundu, Robertam sadraudzējoties ar citiem bērniem, devāmies lūkot, ko dara tētis. Jāteic, ka trenažieru zona patīkami pārsteidza – plaša trenažieru un vingrošanas rīku dažādība, viss jauns, un tā vien aicināja kārtīgi izvingroties.

Dienas turpinājumā devāmies uz SPA zonu, kur neskaitot laiku, baudījām peldi lielajā baseinā, rotaļājāmies mazajā bērnu baseiniņā, iemēģinājām burbuļvannu un izbaudījām pirtiņas. Beigu beigās mūsu āda bija jau kļuvusi krokaina no dzīvošanās ūdenī, tāpēc pieņēmām lēmumu izpētīt vakariņu iespējas.

Protams, vakariņošana ir iespējama arī viesnīcas restorānā vai pat pasūtot ēdienu numuriņā, taču mēs devāmies baudīt garšas ārpus viesnīcas. Atraduši, ka netālu no viesnīcas atrodas Gruzīnu restorāns, devāmies uz to, taču priekšā mūs sagaidīja vilšanās – visas vietas jau bija aizņemtas. Tāpēc devāmies tālāk, kur acis rāda, atduroties pie netālu esošā Grilbāra 39 K (Meža prospekts 22A). Vēl esot pāri ielai, Roberts jau pa gabalu sauca: “Paskaties, zivtiņas, paskaties, zivtiņas!” Ko viņš ar to domājis, sapratu vien tad, kad bijām nonākuši jau pie grilbāra ieejas. Patiesi, pie durvīm izvietots akvārijs. Ja vakars būtu siltāks, noteikti būtu izvēlējušies uzkavēties terasē, taču, tā kā tas bija standarta aprīļa vakars, devāmies vien iekšā. Telpas samērā tumšas un, tā kā mēs bijām vienīgie apmeklētāji, sāku jau šaubīties, vai neesmu savu ģimeni ievikusi kādā apšaubāmā ūķī, bet, kad sagaidījām savu pasūtījumu... Mīļie, tik gardu vistas gaļu es ēdu pirmo reizi mūžā! Ja nonākat šajā vietā, noteikti nogaršojiet vistas šķiņķīšu šašliku saldskābajā pikantajā marinādē. Savukārt vīrs izvēlējās Jack Daniel’s burgeru, kurš tika pasniegts ar... melniem cimdiem komplektā.

Tas tā, lai ēdot rokas nepaliktu netīras. Kā atzina vīrs, burgers bija ļoti gards. Tikpat gards kā ēdiens bija arī mūsu kopējais rēķins, kas, neskatoties uz to, ka pasūtījām pat saldo, dzērām sulas un arī Roberts ar māsu pieēda pilnu vēderu, bija ļoti iepriecinošs. Prom ejot sajutos ļoti vainīga, ka makā ne man, ne vīram nebija skaidras naudas un maksājām ar karti, neatstājot dzeramnaudu (tā parasti nekad, nekad nedarām), jo apkalpošana šeit tiešām bija līmenī. Brīdī, kad Laumu sāka uzveikt vakara niķi, darbiniece uzcienāja mūsu meitu ar kaltētu apelsīnu škēlītēm, kas mazo dāmu uzreiz nomierināja. Savukārt vislielākais prieks bērniem bija par grilbāra kustoņiem...

Pilniem vēderiem un laimīgi devāmies atpakaļ uz viesnīcu, kur Roberts bija apņēmības pilns noskatīties sestdienas TV3 multenīti, taču... atkal un atkal pārskatot TV kanālu sarakstu, secinājām, ka no latviešu kanāliem pieejami tikai LTV un pārējie bezmaksas apraidē esošie. Lieki teikt, ka Roberts par to pārdzīvoja ļoti, ļoti, jo šī bija pirmā reize viņa 5,5 gadu mūžā, kad pašam bija savs TV. Jāteic, ka šis arī ir vienīgais mīnusiņš, kuru uzturēšanās laikā piefiksējām viesnīcā.

Savukārt mēs ar vīru gan... tā kā mums auklīšu iespējas ir samērā ierobežotas, tāpēc iespēju izrauties no mājas divatā ir salīdzinoši maz, izmantojām iespēju un apmeklējām teātri virtuāli, jo tieši tajā sestdienā LTV pārraidīja Liepājas teātra izrādi “Boeing, boeing!” Izcila. Goda vārds. Smējāmies tik ļoti, ka nācās slāpēt smieklus, lai nepamodinātu aizmigušos bērnus.

Ziniet, kāpēc man patīk viesošanās viesnīcā? Tāpēc, ka atkrīt rūpes par maltīšu gādāšanu. To izbaudīju svētdienas rītā, kad pamodušies devāmies uz pirmo stāvu brokastīs. Milzu paldies viesnīcai, kas parūpējusies par ģimenēm ar bērniem, speciālu zonu nodalot mazam rotaļu laukumiņam, kur blakus izvietoti galdi, kur ieturēties ģimenēm ar bērniem. Līdz ar to brokastis var paēst nesteidzīgi, izbaudot plašo brokastu ēdienu klāstu. Kas pēc brokastīm? Atkārtojām iepriekšējās dienas aktivitātes – kārtīgi izbaudījām ūdens priekus viesnīcas SPA zonā un bērni izdauzījās Bērnu klubā. Un tādi priecīgi, laimīgi un atpūtušies devāmies Rīgas virzienā.

Iepriekš ar vīru esam runājuši par to, ka it kā ir diezgan nejēdzīgi doties uz viesnīcu, kas atrodas relatīvi tuvu mājām, taču... tā bija lieliska nedēļas nogale, kas ļāva pamainīt ikdienas dekorācijas, izrauties no ikdienas rutīnas un ievilkt elpu jaunam skrējienam.

Semarah Hotel Lielupe ir vērts atgriezties!