Un klāt arī viņš, viltīgais rudentiņš! Viltīgais tādēļ, ka līdzi sev nes ne tikai violetos miķelīšus, krāsainās koku lapas, bet arī iesnas, sāpošu kaklu un nogurumu.
Piektdienas pēcpusdienā mūsu mazajam dēlēnam parādījās iesnas. Protams, neies taču īstens puika krist kaunā un ļaut mammai slaucīt degunu... Labāk pats! Kā? Pienākt un noslaucīt snīpi mammas svārkos :) Tajā pašā vakarā arī mūsu ģimenes galva, tētis, no darba pārnāca mājās ar sāpošu galvu un pirmajām iesnu pazīmēm.
Gods kam gods, mani abi ģimenes vīrieši ar viltīgo vīrusu galā tika labi. Abi deguntiņos iepilināja jūras ūdeni, iedzēra siltu tēju un sestdien tētis jau bija pavisam sprauns, dēlēns gan vēl vakar nedaudz puņķojās, taču šodien jau viss aizmirsts – skrien uz nebēdu un iesnas pagaisušas kā nebijušas. Tikai viena bēda – nu rudens nedraugs ar dubultu sparu ir apciemojis mani. Iesnas, sāpošs kakls... Cīnos, talkā ņemot pēc iespējas dabīgākus līdzekļus. Piemēram, tēju, jau pieminēto jūras ūdeni un arī smēri Doktor Mom, ko degunam vēl grūtniecības laikā ieteica mana ģimenes ārste. Smēre sastāv no mentola, kampara, eikalipta, muskata eļļām un citām dabīgām vielām.
Zinot, ka pārslimotais ir tikai pirmie nebēdnīgā rudens radziņi, gribēju vaicāt Tev:
-
Kā Tu savā ģimenē cīnies ar pirmajām saaukstēšanās pazīmēm? Varbūt Tavā ieroču arsenālā ir kāda sena, laba tautas metode?
-
“Galvenais, lai kājas siltas...” noteikti ir viens no padomiem, kas jāievēro, lai nesaaukstētos, taču varbūt Tavā ģimenē ir vēl kāda gudrība, kura ir labs palīgs cīņā ar vīrusiem? Piemēram, ķiploku krelles?